Iezīmē jaunas sabiedrības dimensijas ekonomiskās lejupslīdes laikā

2.oktobrī LLU Sociālo zinātņu fakultātē (SZF) aizsākusiess divu dienu ilga ikgadējā starptautiskā konference «Jaunas dimensijas sabiedrības attīstībā», informē universitātes Sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Sandra Šteinerte.

Konferences plenārsēdi atklāja SZF dekāns Voldemārs Bariss, atgādinot, ka konference notiek jau piekto gadu un tai katru gadu bijuši īpaši akcenti un specifiska.«Tradicionāli pētījumos esam meklējuši iemeslus jaunajām sabiedrības dimensijām, esam centušies tās iezīmēt, aprakstīt un izskaidrot, kā arī veidot nākotnes prognozes. Šogad konferences īpatnība ir globālā krīze, kas, iespējams, liks mainīt modeli, kas nosaka sociālo parādību un ekonomisko procesu redzējumu, nāksies mainīt pieejas un vērtējumus. Konferencē apspriestos tematus - identitāti, dzīves kvalitāti, kompetenci, ekoloģiskās problēmas, globalizāciju - caurvij ekonomiskās lejupslīdes dimensija. Tomēr šis gads ir arī īpašs, jo LLU svin 70 gadu jubileju un konferene «Jaunas dimensijas sabiedrības attīstībā» šajā kontekstā ir pietiekami nozīmīgs pasākumus kā augstskolai, tā fakultātei,» konferences atklāšanā teic V.Bariss.Zemgales plānošanas reģiona Starptautisko projektu nodaļas vadītājs Raitis Madžulis konferences atklāšanā akcentēja jauno izaicinājumu lomu reģiona attīstībā: «Ekonomiskā lejupslīde ir izaicinājums, un mūsu kopīgais uzdevumus būs sniegt iespēju saņemt augstāko izglītību. Zemgales reģions augsti vērtē LLU vietu ne tikai Zemgalē, bet visā Latvijā, tāpēc vienmēr aizstāvēsim gan augstskolas studiju programmu un fakultāšu pastāvēšanu, gan augstskolas autonomiju.»Plenārsēdē ar ziņojumu par starptautiskās sadarbības pilnveidošanas iespējām lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozarēs uzstājās Zemkopības ministrijas pārstāvis Ainārs Nābels - Šneiders, kurš stāstīja par ministrijas centieniem darboties starptautiskā mērogā ar ierobežotiem finansu resursiem.Šķiet, lielāko interesi plenārsēdē izraisīja ekonomikas doktores, akadēmiķes Raitas Karnītes ziņojums «Latvija, skats no malas uz Latvijas ekonomiku».R.Karnīte nedaudz pievērsās pētījumu programmas «Latvija Eiropas Savienībā, ekonomikas un kultūras mijiedarbības zināšanas sabiedrības veidošanā» pētījuma rezultātiem, uzsverot, ka zināšanu sadrumstalotība sabiedrībā veido nezināšanu, kas noved pie nespējas uztver vispārīgo un padara sabiedrību viegli manipulējamu. Tāpat R.Karnīte analizēja Latvijas tautsaimniecības rādītājus, piemēram, Latvijas tautsaimniecības apjoma attiecību pret 1990.gadu, uzsverot, ka periodos, kad ekonomika pietuvojusies 90.gadu līmenim to skārusi liela ārējā ietekme - investīcijas, ES naudas ieplūšana. Ekonomikas doktore norādīja uz negatīvo parādību tautsaimniecības struktūrā, kur pakalpojumu nozare ir nomākusi tādu būtisku, zinātņietilpīgu sektoru kā rūpniecība, kas šobrīd sastāda tikai 10 procentus no iekšzemes kopprodukta. Tieši pakalpojumu nozare arī radīja vislielāko lejupslīdi ekonomikā. R.Karnīte uzskata, ka tieši rūpniecība būtu tā nozare, ar kuras palīdzību Latvija varētu atgriezties pie pozitīviem attīstības rādītājiem.Akadēmiķe pārliecināta, ka Latvijā nav krīze, jo tai nav bijis, no kā rasties. «Tautsaimniecībā nebija pamata, bet bija uzpūsts pakalpojumu sektors, un, tiklīdz tas samazinājās, valsts ekonomika atgriezās savā pamattausaimniecībā. Ir lejupslīde, tomēr negatīvākās sekas jūtamas sabiedrībā nevis ekonomikā - apjukums, pesimisms, depresija, individuālisms un vienaldzība,» komentē R.Karnīte.Pēc plenārsēdes konferences darbs turpinājās četrās sekcijās - socioloģijā, pedagoģijā, ekonomikā un filozofijā, apspriežot plaša spektra jautājumus. Konferences rakstu krājumā, kas šogad apkopots digitālā veidā, iespējams iepazīties ar visiem konferences materiāliem.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas