Jelgava siltināšanā atpaliek 7

Ar vienu pieteikto projektu Jelgava izrādījusies viena no pasīvākajām daudzdzīvokļu māju siltināšanai paredzētā ES līdzfinansējuma apgūšanā. Vairākus pieteikumus spējusi sagatavot ne tikai Valmiera un Rīga, bet arī Rēzekne, Cēsis, Limbaži un vairākas citas pilsētas.

SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) tehniskais direktors Uldis Lazdiņš situāciju skaidro ar lielo sociālo spriedzi. Aptaujājot ap 60 NĪP pārziņā esošo māju un piedaloties iedzīvotāju sapulcēs, nācies secināt, ka lielākoties iedzīvotāji, arī pensionāri, nav pret ēku siltināšanu, taču piebilstot - pašlaik nevaram to atļauties. Tomēr māju siltināšana pilsētā pamazām uz priekšu virzoties.Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstam pieteiktajam namam Raiņa ielā 3 tuvākajā laikā sekošot māja Mātera ielā 33, un rindā esot vēl viena, kuras adresi U.Lazdiņš pagaidām nevēlējās atklāt. Kā ziņots, no šīs programmas tiek segti 50 procenti izmaksu, iedzīvotājiem ar kredīta palīdzību jāmaksā pārējais, taču paredzams, ka papildu izmaksas kompensēs zemāks apkures rēķins.Jelgavā pašlaik pilnībā nosiltināts tikai 4.līnijas 1.nams, un nupat sākti darbi Helmaņa ielā 3. Abos kopējās izmaksas ir vairāk nekā 200 tūkstoši latu, no kuriem pusi naudas dod Vācijas Vides ministrija...Par daudzdzīvokļu namu siltināšanas pieredzi citās pilsētās, kā arī iecerēm tās popularizēšanā lasiet ceturtdienas, 6.augusta, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Komentāri 7

Raisija

Mājas siltināšana tas ir blefs!jo piemieram Rīgā uzreiz siltina sienas gan ar putuplasti +virsu ar metalisku apdare +ar nomainitiem logiem(kapņu telpa) un+jaunie durvi/Un apmaksa ir diezgan mazak ka Jelgava/Mūsu maju nosiltinaja jau 3gadus atpakaļ,bet durvis ne atremonteje jo nau nav naudu,ka ari NIP nevar pateikt cik mums ir ekonomija.UN LUDZU JESKATITIES SAVUS REķīnoS jo ir tada 5stroka-par siltumenerģ.pateriņu ēkas k.ūd.piegades sistemā-mūsu māja tas ir 10 ls.no dzivokļla(9st.m.)un kad es uzdevu jautajumu Lazdiņšām par ko mēs maksajam- dabuju atbilde -tas ir politiskajs jautajums,UN vispar Jelgava ir dargaka pilseta un Raviņš'vsegda v peredi

pirms 11 gadiem, 2009.08.08 00:03

Alla,padomā labi!kad padzīvosi mēnesi vai divus,trīs +17grādos,vai vēl tāpat domāsi.var jau uzģērbt vilnas zeķes,kažoku utml.,bet kā tu cīnīsies ar mūžīgo mitrumu gaisā un vēlāk jau ar pelējumu!

pirms 11 gadiem, 2009.08.07 12:54

Juris

Alla Tu vari sakārtot savu apkures sistēmu arī ar šo programmu, Tev nav obligāti jāsistina māja, vari nosiltināt jumtu , pagrabu, nomainīt kāpņu telpās logus un durvis utt., nav obligāti jāsiltina māja. Bet esmu pilnīgi drošs, ka brīdī, kad Tev ir +25 grādi, tad kādā no citiem dzīvokļiem, kas atrodas apkures sistēmas otrā galā (apakšā vai augšā) ir nieka +16 un viņš domā kā labāk sasildīties un kā nosiltiināt logus. Biju aizgājis uz Zemgales reģionālo enerģētikas aģentūru, tur par siltināšanu man izstās'tija visu no sākuma līdz beigām, un lai arī mana māja nav zem Nīpa, bet mums ir biedrība, šobrīd ļoti nopietni apsveram domu par siltināšanu!!!

pirms 11 gadiem, 2009.08.07 08:38

Alla

Es ar piekrītu Auditoram! Dzivoju vienā no namiem, kuru taisās tagad siltināt. Nedomāju, ka man tas ir nepieciešams. Dzīvoklis man ir silts. Ja laukā temperatūra nav zem -10, istabās jātur logi vaļā, radiatori tik karsti, ka roku nevar pielikt. Ir teikts mājas vecākajam, bet nekas nemainās, tāpat ir karsts. Un priekškam man tā siltināšana? Tikai lieki izdevumi. Lai vispirms sakārto siltuma regulēšanas iespējas, lai saliek dzīvokļos indivudālos siltuma regulātorus. Man nav vajadzīgs, ka istabās ir +25, pilnīgi pietiktu ar +17.

pirms 11 gadiem, 2009.08.07 06:45

tieši tā

Pilnīgi piekrītu ''auditoram'', it sevišķi par to apkuri. Ja cilvēkiem būs iespēja pārvaldīt sava dzīvokļa siltuma patēriņu,un attiecīgi par to arī maksāt, kaut kas var mainīties- gan siltinās gan mainīs radiatorus utt.

pirms 11 gadiem, 2009.08.06 23:51

auditors

Manuprāt situācija ar ēku siltināšanu nav viennozīmīga. Kā būtiskākais arguments, kas tiek izteikts par labu siltināšanai ir energotaupība un apkures rēķinu samazināšanās. Diemžēl es un domājams, ka arī daudzi citi neesam pārliecināti, ka energotaupība un apkures rēķunu samazināšanās ir atkarīga tikaino māju siltināšanas un māju iedzīvotājiem. Procesā ir jāpiedalās gan pašvaldībai, atverot siltumapgādes tirgu un veidojot veselīgu konkurenci starp šī pakalpojuma sniedzējiem, gan siltumapgādes pakalpojuma sniedzējiem, kam būtu jāievieš modernāku pakalpojuma piegādes, patērētās siltumenerģijas uzskaites sistēmu, kā arī caurspīdīgu pakalpojuma izmaksu aprēķinas kārtību. Kamēr katrs patērētājs pats nevar regulēt siltumu savā dzīvoklī un nevar sekot patērētajam enerģijas daudzumam pēc individuālajiem skaitītājiem, pakalpojuma sniedzējam, īpaši monopolistam, vienmēr ir iespēja izrakstīt tādu rēķinu, kādu grib, nerēķinoties ar patiesi sniegtā pakalpojuma apjomu.
Otra lieta, kas kavē pieteikties māju siltināšani, ir murgainā valsts politika, īpāši tā, kas attiecas uz nodokļiem. Ekonomikas ministrs sola panākt nodokļu samazināšanu tiem, kas renovē savas mājas, bet, kā zināms, solīts makā nekrīt. Toties diezgan noteikti ir pavēstīts par jaunā mājokļu nodokļa ieviešanu, kuru būšot jāmajsā no mājokļa vērtības. Nav noslēpums, ka renovācija palielina mājokļa vērtību, tātad, ieguldot līdzekļus mājokļu renovēšanā un labiekārtošanā, iedezīvotāji automātiski palielina savu nodokļa maksājuma summu.
Un tad vēl visa tā padarīšana ir saistīta ar bankām un kredītiem, no kuriem vairums baidās kā no uguns.
Respektīvi, cilvēki nav muļī un negrib ieguldīt līdzekļus nestabilos darījumos. Situācija varētu mainīties tad, kad valdība un politiķi beidzot beigtu mētāties no vienas galējības otrā un valstī iestātos zināma politiskā un ekonomiskā stabilitāte (īpaši nodokļu jomā).

pirms 11 gadiem, 2009.08.06 20:49

Vietējās ziņas