80 nedēļas būrī jeb stāsts par olas ceļu līdz veikala plauktam (ar foto)

Par vienu no centrālajiem Lieldienu pasākumiem parasti izvēršas olu krāsošana, vārīšana un ēšana. Pirmssvētku nedēļā portāls TVNET devies uz Latvijas lielāko olu ražotni "Balticovo" Iecavā, kur apskatīja olu šķirošanu un pakošanu, noskaidrojot arī dējējvistu dzīves apstākļus.

Viss sākas ar cālīšiem"Balticovo" komercdirektors Edgars Lesnieks stāsta, ka vidēji ik mēnesi ražotne saņem aptuveni 100 tūkstošus mazo cālīšu. Diennakti vecos vistu mazuļus Latvijas uzņēmumam nodrošina Vācijas partneri, kuri specializējas cāļu perēšanā. Patlaban pašā "Balticovo" ražotnē vairs nenodarbojas ar cālīšu perēšanu.Tad cāļi mierīgi aug līdz pat 16.dzīves nedēļai, pēc kuras pamazām sāk dēt olas. Līdz ar to viņi nokļūst dējējvistu novietnēs. Maksimālais vistu skaits tajā ir gandrīz 2 miljoni."Balticovo" ražotnē ik dienas tiek izdēts pusotrs miljons olu.Viena vista gadā izdēj 300-325 olas. Lai izdētu vienu olu, vistai nepieciešamas 24-26 stundas.Ko vistas ēd?Vistām nepieciešamā barība tiek gatavota ražotnē uz vietas. Pamatā putni ēd graudus un rapšu raušus. Lesnieks uzsver, ka vistu barība ir veselīga un kvalitatīva – teju visa ir audzēta tepat Latvijā. Putni nesaņemot ģenētiski modificētu barību.Vistu ēdienkarte no dienas dienā nemainās, tādā veidā nodrošinot to, ka olu kvalitāte visu laiku ir vienāda: "Lai nav tā, ka vienu dienu ola ir dzeltenāka, bet citu dienu – blāvāka."Būrītī sēdošo vistu vidējais mūža ilgums ir 80-90 nedēļas.Vistas ikdiena paiet 750 kvadrātcentimetros.Tur atrodas gan dēšanas vieta, gan nagu vīlīte, kur tā var patrīt nagus līdzīgi kā kaķis.Ikviena svaigi izdētā ola vispirms nonāk šķirotavā, kur uzreiz tiek atlasītas bojātās, nestandarta, ar asinīm vai putnu mēsliem notraipītās olas. Pārbauda arī iespējamās mikroplaisas. Olas tur arī ultravioletajos staros – tas nepieciešams, lai novērstu pelējuma iespējas. Olas netiek mazgātas.Moderna šķirojamā un pakojamā mašīna katru stundu pārbauda 180 tūkstošus olu.Ja ola ir smuka un vesela, tā tiek iepakota kastītē un jau nākamajā dienā nonāk kāda veikala noliktavā.Kur paliek nestandarta olas?Savukārt nestandarta olas un tās, kurām ir mikroplaisas vai mazi defekti, tālāk pārstrādā dažādos produktos, piemēram, olu masā, baltumu masā, dzeltenumu masā, omletē vai kultenī.Šos produktus tālāk izmanto konditorejas, kulinārijas un citu pārtikas produktu ražošanā. Olu masu nogādā arī gaļas produktu, krabju nūjiņu un majonēzes gatavotājiem.Patlaban tiek pārstrādāta aptuveni katra desmitā ola, taču uzņēmums plāno palielināt pārstrādājamo olu apjomu līdz 50%. Tādēļ arī patlaban būvē jaunu pārstrādes cehu.Visvairāk tiek dētas vidēja lieluma olas.Pārstrādāto olu čaumalas tiek izmantotas dzīvnieku barošanā, piemēram, cūkkopībā. Tās lieto arī dažādos saimnieciskos darbos, piemēram, bedru aizbēršanā."Balticovo" vistu māgās čaumalas nenonāk. Uzņēmumam esot izdevīgāk iegādāties kaļķi, ko pievienot vistu barībai, nevis termiski apstrādāt un smalcināt olu čaumalas.Izdētās olas svars ir vidēji 43-73 grami. Protams, ir arī smagākas un vieglākas olas. Tās šobrīd tiek pārstrādātas. Taču jau pavisam drīz "Balticovo" plāno tirdzniecībā piedāvāt arī “Milzu olas” - to svars pārsniegs 73 gramus.Uzņēmuma pārstāvis apgalvo, ka olu ražotnē tiek darīts viss, lai cilvēku rokas tām pieskartos pēc iespējas mazāk: “Strādājam, lai viss būtu maksimāli tīrs. Higiēniski tīrā vidē vieglāk izvairīties no dažādiem mikrobiem.”Vecās vistas aizved promTās vistas, kuru aktīvais dēšanas laiks ir beidzies, tiek dzīvas aizvestas no ražotnes, kur ārpus Latvijas (Lietuvā un Polijā) tās nokauj un tālāk pārstrādā. Latvijas dējējvistu gaļa un gaļas izstrādājumi pamatā nonāk Āfrikā. Tāpat no šo vistu gaļas gatavo mājdzīvnieku, piemēram, kaķu un suņu barību.Jautāts, vai šo vistu gaļa nonāk tirdzniecībā vai pārstrādē Latvijā, Lesnieks saka: “Grūti teikt, domāju, ka nē.” Vienlaikus viņš vērš uzmanību, ka Latvijā var nonākt, piemēram, Holandes vai Polijas dējējvistas gaļa.Savukārt dabiskā nāvē ražotnē mirušas vistas, kuru gan neesot daudz, tiekot sadedzinātas speciālā krāsnī.Kad olu ražošanas kompleksa apmeklējuma laikā jautā Lesniekam, kas tā par nepatīkamu smaku, viņš paskaidro, ka tā saistīta ar vistu mēsliem, kuri tiek savākti speciālā telpā. Putnu mēslus uzņēmums pēc tam pārdod zemnieku saimniecību pārstāvjiem, kuri ar tiem mēslo laukus.

Pievieno komentāru

Jelgava