Ābeles bojā augļu puve; to viegli sajaukt ar bakteriālo iedegu 1

Kādas Grobiņas novada daudzdzīvokļu mājas iemītnieki pamanījuši, ka tās tuvumā pašvaldības teritorijā esošajā vecajā augļu dārzā vienai ābelei atsevišķu zaru gali un lapas nobrūnējušas un sakaltušas, bet citai bojājumu brūnais tonis jau dominē pār zaļo, ziņo rekurzeme.lv .

Izsauktās Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektores konstatēja, ka bažām par bakteriālo iedegu, par laimi, nav pamata. Ābeles inficējusi sēnīte, kuras izraisītās pazīmes vizuāli ir ļoti līdzīgas iedegai raksturīgajām.Ābeļu vainagos, visbiežāk lielu un īpaši nekoptu, vasaras sākumā mēdz parādīties atsevišķi zari ar nobrūnējušām lapām, stāsta VAAD Dienvidkurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore Māra Bērziņa. Zinot par karantīnas organisma ‘Erwinia amylovora’ jeb augļu koku bakteriālo iedegu klātbūtni Latvijas teritorijas atsevišķās vietās, bieži arī šie bojātie zari radot nevajadzīgu satraukumu.“Protams, ābelei ir “piemetusies” slimība, bet tikai no nekarantīnas slimību saraksta. Tā ir parastās augļu puves ‘Monilinia fructigena’ izpausme uz zariem un lapām,” stāsta M. Bērziņa. Ierosinātāja esot sēne, kas bojā ābolus, palīdzot tiem sapūt. Bet sēņotne varot ieviesties arī jaunajos dzinumos un augļzariņu koksnē, izraisot to nokalšanu virs bojājuma vietas. Ja šādi zariņi, kurus sākumā pat nepamana, paliek vainagā, tad mitrā laikā sēņotne attīstās un turpat arī pārziemo. Nākošā pavasarī atsākas zaru augšana un lapu plaukšana, un jaunu sēņotņu veidošanās. Bojāto zaru kļūst vairāk, ābolu raža arvien samazinās un ātrāk pūst. Lai tā nenotiktu, bojātie zari jāizgriež, bojātie āboli regulāri jānovāc no apdobēm. Svarīgi ir neatstāt ābeļu vainagos mumificējušos augļus, jo tie pavasarī ir vislabākais jaunas infekcijas avots.M. Bērziņa norāda, ka bakteriālo iedegu simptomi ir līdzīgi, jo arī nokalst ziedi, lapas, dzinumi, bet uz augļiem izdalās eksudāts pilienu veidā, uz zariem un stumbra veidojas violetas krāsas iegrimumi, miza vēlāk uzpūšas un plaisā, koksne zem bojājuma kļūst brūngansarkana. Ja ir aizdomas, tās apstiprināt vai noliegt var tikai laboratoriska analīze, uzsver M. Bērziņa.Ja iedega būtu ieperinājusies sākumā minētajā dārzā, tad pirmā būtu cietusi bumbiere, kas tur iestādīta salīdzinoši nesen, norāda inspektores. Iedegu nav iespējams apkarot ar augu aizsardzības līdzekļiem. Savukārt tikt galā ar augļu parasto puvi var, smidzinot tos pašus līdzekļus, ko pret ābeļu kraupi.Šogad pirmais bakteriālo iedegu gadījums atklāts Auces apkaimē, informē VAAD Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele. Viņa pieļauj, ka tas nebūs vienīgais bīstamās slimības perēklis, jo laika apstākļi šopavasar un vasaras sākumā ir bijuši ļoti labvēlīgi tās izplatībai.Latvijā bakteriālo iedegu pirmo reizi konstatēja 2007. gadā, un arī nākamajos gados atklājās atsevišķi tās perēkļi, galvenokārt Zemgalē. Lai iespējami mazāk apdraudētu savu un apkārt esošos dārzus, pamanot aizdomīgus simptomus uz bakteriālās iedegas saimniekaugiem, VAAD aicina nekautrēties un informēt reģionālo nodaļu inspektorus.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

!!!!!

Tā kā pie mums Latvijā ļoti daudz runā par bioloģisko lauksaimniecību un saka ka tie ir eko produkti, ir arī asociācija tad padomu manā skatījumā jajautā viņiem ,zinu ļoti labi paskaidros , ko tur augu aizsardzības dienests tas tikai konstatē faktus un soda ja pareizi devas nedod vai mēslošanas plānu neesi sastādījis, tas no pieredzes.

pirms 11 gadiem, 2010.07.07 14:38

Jelgava