Ar nākotnes plūdiem un to sekām plāno cīnīties, kaisot kūdru un regulējot hidroloģisko režīmu hidrotehniskajās būvēs

Protokollēmuma projekts par Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ko pirmdien skatīs valdības komitejā, paredz atbildīgajām ministrijām izvērtēt nepieciešamību iekļaut likumprojektā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" normu, kas pašvaldībām dod tiesības savā teritorijā izsludināt ārkārtējo situāciju gadījumos, ja ir apdraudēta iedzīvotāju drošība vai katastrofu sekas var apdraudēt iedzīvotājus, kā arī noteikt tiesisko regulējumu, kādā veic piespiedu evakuāciju ārkārtējo situāciju gadījumos.

 Projekts arī paredz Vides ministrijai kopā ar Tieslietu ministriju izvērtēt ūdens apsaimniekošanas normatīvo regulējumu un veikt grozījumus, lai noteiktu gadījumus un prasības ūdens objekta hidroloģiskā režīma regulēšanai, izmantojot hidrotehnisko būvi, kuras īpašnieks neizmanto to saimnieciskās darbības veikšanai.Tas arī paredz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem rast tehnisko risinājumu kūdras kaisīšanai no helihoptera.Izvērtējot iespējamo tehnisko resursu iesaistīšanu turpmāko plūdu preventīvajos pasākumos, atbildīgā ministrija secina, ka ļoti mazas iespējas ir piesaistīt tehniskos resursus upēs ar zemu ūdens līmeni. Nepieciešamākie preventīvie pasākumi ir ledus laušana, upju grīvu padziļināšana un izveidojušos ledus sastrēgumu un koku sanesumu likvidēšana.Šogad pēc plūdiem tika apzināta arī informācija par papildu tehniskajiem resursiem, kurus būtu iespējams izmantot pretplūdu pasākumu veikšanai nākotnē. Viens no tiem ir privātam uzņēmuma piederošs amfībijas veida ekskavators, kas spētu lauzt ledu un padziļināt upju grīvu un ir vienīgais pieejamais Latvijā.VUGD amatpersonas jau ir pārrunājušas ar uzņēmuma vadību turpmākām iespējām izmantot to preventīvajos pasākumos plūdu gadījumā.Latvijas klimatiskajos apstākļos visā tās teritorijā, izņemot Kurzemi, kuras rietumos lietus ietekme ir pārsvarā, pavasara pali saistībā ar sniega kušanu ir dabīga parādība, un, ja sniega kušanas ūdeņi paliek dabīgajās palienēs, plūdu apdraudējums nepastāv.Laba teritoriālā plānošana neparedz palienēs tādu objektu būvniecību, kurus var apdraudēt plūdi, savukārt zālājiem un ganībām īslaicīga applūšana nāk tikai par labu. Latvijā ir aptuveni 200 tūkstoši hektāru regulāri applūstošu teritoriju, kas veido 3% no valsts teritorijas, tomēr tikai 68 vietās plūdu riski rada regulārus apdraudējumus iedzīvotājiem un infrastruktūrai.Šoziem Latvijas teritorijā izveidojās neierasti bieza sniega sega, kas bija biezākā pēdējo 80 gadu laikā, kuras kušana pavasara periodā izraisīja strauju ūdens līmeņa celšanos upēs un ledus sastrēgumus. Raksturīga bija arī teritoriju applūšana blakus nelielām upēm, kas iepriekšējos gados nebija sagādājušas problēmas iedzīvotājiem.

Pievieno komentāru

Jelgava