Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Brīvdiena reliģisko svētku svinēšanai nodokļu ieņēmumus samazinātu par 10 miljoniem latu

Paredzot iespēju darbiniekam izvēlēties brīvdienu reliģisko svētku svinēšanai pēc saviem ieskatiem, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi samazinātos par aptuveni desmit miljoniem latu, liecina Finanšu ministrijas (FM) speciālistu aprēķini.

Analizējot 2012.gada valsts un pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumu tendences, var secināt, ka vienā darba dienā nodokļu ieņēmumi tiek iekasēti vidēji 17 miljonu latu apmērā. Nosakot papildu brīvdienu, samazināsies nodokļu ieņēmumi, kas saistīti ar ražošanu, bet pieaugs patēriņa nodokļu ieņēmumi. Šāda papildu brīvdiena netiktu izmantota vienlaicīgi, tāpēc FM lēš, ka ietekme uz kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem varētu būt aptuveni desmit miljoni latu, biznesa portālu Nozare.lv informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.FM arī norāda, ka, slēdzot darba līgumu un uzrādot tajā darbinieka izvēlēto reliģisko svētku dienas datumu, tiktu pārkāptas katra cilvēka tiesības uz privātumu, jo reliģiskā pārliecība ir katra cilvēka privāta lieta. Atšķirīgas attieksmes aizliegums darba tiesiskajās attiecībās, tai skaitā saistībā ar reliģisko pārliecību, ir nostiprināts Darba likuma 29.pantā, kā arī aizliegums darba devējam interesēties par darbinieka reliģisko piederību noteikts Darba likuma 33.panta otrajā daļā, kas paredz, ka darba intervijā nav pieļaujami tādi darba devēja jautājumi, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši, tai skaitā jautājumi par reliģisko pārliecību vai piederību pie kādas reliģiskās konfesijas.Vienlaikus FM speciālisti norāda, ka, nosakot Darba likumā iespēju atsevišķiem darbiniekiem izvēlēties papildu svētku dienu atbilstoši viņa reliģiskajai pārliecībai, pamatojoties uz grozījumu likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» pirmā panta otrajā daļā noteiktajām reliģiskajām svētku dienām, citi darbinieki tiks nostādīti nevienlīdzīgā situācijā, jo darbinieki, kuri pieder pie kādas no konfesijām, uz kurām attiecas likumprojekta pirmā panta otrajā daļā noteiktās reliģiskās svētku dienas, varēs izmantot par vienu svētku dienu vairāk, nekā tie darbinieki, kuri pie šīm konfesijām nepieder.Kā ziņots, Reformu partija izstrādājusi grozījumus vairākos likumos, kas paredz iespēju ikvienam darbiniekam, vienojoties ar darba devēju, reizi gadā izvēlēties un svinēt nozīmīgu vienu reliģisko svētku dienu.Reformu partija ierosinājusi papildināt likuma ar svētku, atceres un atzīmējamām dienām pirmo pantu ar jaunu otro daļu, rosinot noteikt par reliģisko svētku dienām 6.janvāri - Zvaigznes dienu, 7.janvāri - vecticībnieku un pareizticīgo Ziemassvētku dienu, 15.augustu - Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku dienu, Jom Kipura (Grēku izpirkšanas) svētku dienu, kā arī 31.oktobri - Reformācijas dienu.Saeimas Sociālo un darba lietu komisija janvārī nolēma pirms lemšanas par konceptuālu atbalstu šiem grozījumiem pieprasīt par šo ieceri atzinumus no vairākām ministrijām, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas.

Pievieno komentāru

Jelgava