Cenšas apturēt TEC-2 rekonstrukciju

Eiropas Komisijai (EK) sagatavots dokuments, kurā lūgts apturēt Latvijas energokompānijas "Latvenergo" TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijas projektu, ceturtdien raksta laikraksts "Dienas Bizness" (DB).

Par to liecina laikraksta rīcībā esošā teju uz 20 lapām sagatavotā vēstule, kuru parakstījusi Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.Dokuments adresēts Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, konkurences komisāram Hoakinam Almunjam, enerģētikas komisāram Ginteram Etingeram, Eiropas Parlamenta (EP) prezidentam Ježijam Buzekam un EP Rūpniecības, izpētes un enerģētikas komisijas vadītājam Herbertam Roilam.Viens no galvenajiem šajā dokumentā paustajiem argumentiem, kas, kā cer iesniedzēji, varētu Eiropas institūcijām likt apturēt TEC-2 rekonstrukciju, ir tāds, ka TEC -2 paredzēts piešķirt divējādu valsts atbalstu - saražotās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un maksājumus par uzstādīto jaudu, kas šim projektam gadā varētu sasniegt gandrīz 40 miljonus latu. Taču, tā kā TEC-2 ir paredzēts darbībai elektroenerģijas tirgū, tad jebkuram valsts atbalstam jābūt saskaņotam ar EK, kas, pēc iesniedzēju domām, nav ticis darīts. Tāpat norādīts, ka TEC-2 projektam līdz ar to ir lielākas priekšrocības nekā citām potenciālām, piemēram, biomasas stacijām. Turklāt, tā kā TEC-2 strādās uz dabasgāzes bāzes, tas apdraud Latvijas solījumu izpildīšanu ES par to, ka līdz 2020. gadam vismaz 40% no valstī saražotās elektroenerģijas būs no atjaunojamiem energoresursiem.Blumberga pauž cerību, ka Eiropas institūcijas ieklausīsies šajā lūgumā un liks apturēt projektu, kas apdraud valsts zaļās enerģijas mērķu sasniegšanu.Profesore arī minējusi, ka runas par to, ka 400 megavatu (MW) TEC-2 vai Kurzemes ogļu stacijas ir jābūvē bāzes jaudu trūkuma dēļ, neiztur kritiku. "Tumsā taču nepaliksim, nedzīvojam uz salas. Mums apkārt ir Ziemeļvalstis un Krievija, kas grib mums elektroenerģiju pārdot, ja mums tās pietrūktu pašiem. Kāpēc Latvijā vajag kaut ko būvēt, lai pēc tam nelietotu, kā tas ir ar Rīgas TEC, kas ievērojamu gada daļu arī pašreiz vienkārši stāv," viņa klāstīja.Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš pieļāva, ka EK pēc iesnieguma saņemšanas varētu likt pārskatīt TEC-2 atbalsta shēmu. "Jaudas maksājumus atceļot, pagarināsies TEC-2 atmaksāšanās laiks, iespējams, ka bankas, kuras "Latvenergo" aizdevušas naudu projektam, varētu pārskatīt savus aizdevumus, kas nav sevišķi patīkami, ņemot vērā, ka "Latvenergo" kredītreitings pašlaik ir diezgan zems. Iespējams, ka tas sadārdzinātu elektroenerģijas cenu patērētājiem," viņš norādīja.Blumberga atzina, ka viņas rīcībā nav informācijas par to, kādas izmaksas saistās ar projekta pārtraukšanu, taču pieļāva, ka, iespējams, labāk ir samaksāt sodu, nekā turpināt nevajadzīgu projektu."Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss informēja, ka pašlaik TEC-2 rekonstrukcijas otrā kārta noris atbilstoši noslēgtajiem līgumiem un rekonstrukcijas laika grafikam, un tās apturēšana pat teorētiski nav iespējama.Pēc DB aprēķiniem, TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijas pārtraukšana varētu radīt papildus izmaksas vairāk nekā 150 miljonu latu apmērā.Vēstuli Eiropas institūcijām paredzēts iesniegt personīgi piektdien, 5.novembrī, un to varētu darīt Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras pārstāvji. Savu vēlmi piedalīties šī dokumenta iesniegšanā Briselē DB pauda arī ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieks enerģētikas jautājumos Edgars Vīgants.Ekonomikas ministrija (EM) 23.februārī apstiprināja TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijas projekta īstenošanu. Arī Finanšu ministrija ir devusi atļauju projektam. EM uzsvēra, ka projekta īstenošana nozīmē aptuveni 360 miljonu eiro (253 miljonu latu) investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, kā arī vismaz 500 jaunas darba vietas augsti kvalificētiem Latvijas speciālistiem. Paredzēts, ka lielā TEC-2 rekonstrukcijas otrās kārtas projekta īstenošana būtiski paaugstinās "Latvenergo" starptautisko konkurētspēju, veidojoties atvērtam Baltijas elektroenerģijas tirgum, vēstījusi aģentūra BNS.

Pievieno komentāru

Jelgava