Dabas aizsardzības pārvalde aicina novērst zivju slāpšanu, urbjot āliņģus 1

Ik gadu aizsalušās Latvijas ūdenstilpēs ziemas mēnešos tiek novērota zivju slāpšana. Šogad šī problēma var būt aktuāla visu martu, jo valdošā sala dēļ uz daudzām ūdenstilpēm izveidojusies bieza ledus kārta, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva.

Kā norāda speciālisti, šāda parādība bargās ziemās ir dabisks process, īpaši seklos, stipri aizaugušos, ezeros ar nelielu ūdens noteci. Taču jānorāda - ja sākotnēji slāpšanas rezultātā zivju populācija samazinās, tad pēc 4 - 5 gadiem populācija atjaunojas apmēros, kādus pieļauj ūdenstilpju dabiskie ekoloģiskie apstākļi, apraksta R.Jakovļeva.Zivju slāpšanu ziemā var mazināt, urbjot ledū āliņģus un aizpildot tos ar niedrēm vai salmiem, vai arī ar speciālām ierīcēm – kompresoriem pūst ūdenī gaisu, tādejādi pievadot papildus skābekli. Var arī pārsūknēt ūdeni no viena āliņģa otrā. Taču parasti šādas rīcības ir efektīvas tikai nelielās ūdenstilpnēs. Jāmin arī piekoptais zivju glābšanas veids – āliņģu izzāģēšana ar motorzāģiem, kas var nenest cerētos panākumus, jo eļļa no motorzāģa var ieplūst ezerā un radīt uz ūdens plānu kārtiņu, kuras rezultātā zivis pie skābekļa netiek, pauž Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve.Ja tiek veidoti āliņģi, ieteicams hektāra platībā izcirst četrus līdz sešus, kā arī pieskatīt, lai tie neaizsalst un dīķī ik pa gabalam no ledus nošķūrēt sniegu. Saules stari ledu kausē un zem ledus fotosintēzes rezultātā rodas skābeklis.«Der atcerēties, ka līdz masveida slāpšanas brīdim zivis vispirms koncentrējas tajās ezera daļās, kur ietek kaut vai nelieli avoti, kuru ūdens ir kaut cik piesātināts ar skābekli. Šajās vietās ir nepieciešams savlaicīgi izcirst āliņģi un novērot tur esošo situāciju,» skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes inspektors Ivars Leščinskis.Gadījumos, kad ziemā notiek masveida zivju slāpšana, ierasta prakse ir zivju krājumu atjaunošana pavasarī, kad ūdenstilpēs tiek ielaisti zivju mazuļi. Arī šogad tiks rasta iespēja zivju resursu papildināšanai.Jāmin arī fakts, ka situāciju, kad zivis, kam trūkst skābekļa, pulcējas ap āliņģi, aktīvi izmanto maluzvejnieki. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori turpina apsekot ūdenskrātuves, lai izvērtētu esošo situāciju un vajadzības gadījumā veiktu pasākumus zivju glābšanai.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Es

Vari urbt "ap***ies", bet lielākai pļeņčkai tas nepalīdz nemaz nerunājot par seklajiem ezeriem (Kaņieris u.c.), pat dzenājot ūdeni ar sūkņiem vairāk iztērē elektrību a rezultāts varbūt pa kapeiku labāks. Šādi var paglābt kādu nelielu piemājas dīķīti, tik daudz jau DAB inspektoriem ir jāzina. Vienīgais urbjot un zāģējot āliņģus šādos gadījumos ceļas pašapziņa, ka Es taču darīju ko varēju, bet reāli Daba dara kā tā grib

pirms 9 gadiem, 2011.03.11 13:16

Jelgava