Darbaspēka izmaksas visvairāk kritušās Zemgalē

Aizņemto darba vietu skaits 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājās visos Latvijas reģionos, tostarp visstraujāk Kurzemē, bet lielākais darbaspēka izmaksu kritums starp Latvijas reģioniem bija Zemgalē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotais informatīvais apskats «Darbaspēka izmaksas 2009.gadā».

Kurzemē pērn aizņemtās darba vietas samazinājās par 19,3%, Rīgā - par 18,7%, Zemgalē - par 18,4%. Aizņemto darba vietu samazinājums Vidzemē bija 18,2%, Latgalē - 15,4%, Pierīgā - 15%.Pārvaldē atzina, ka pēc vairāku gadu straujās ekonomiskās izaugsmes Latvijas ekonomikā ir iestājusies lejupslīde, kuras dēļ strauji samazinājās aizņemto darba vietu skaits - 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, aizņemto darba vietu vidējais skaits valstī saruka par 180,1 tūkstoti jeb 17,9%.Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visstraujāk aizņemto darba vietu vidējais skaits samazinājās būvniecībā - par 38,2% jeb 34,8 tūkstošiem, apstrādes rūpniecībā - par 24,9% jeb 35,1 tūkstoti, kā arī izmitināšanā un ēdināšanas pakalpojumos - par 23,7% jeb 7,8 tūkstošiem.Līdz ar ekonomisko aktivitāšu un darbaspēka pieprasījuma kritumu 2009.gadā samazinājās arī kopējās darbaspēka izmaksas Latvijā. 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tās saruka par 24%.Analizējot kopējo darbaspēka izmaksu izmaiņas pa saimniecisko darbību veidiem 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, secināts, ka darbaspēka izmaksas visstraujāk samazinājās būvniecībā - par 45,1%, izmitināšanā un ēdināšanas pakalpojumos - par 34,9%, apstrādes rūpniecībā - par 30,4%, mākslas, izklaides un atpūtas jomā - par 28,9%, kā arī tirdzniecībā - par 26,9%.Vislielākais kopējo darbaspēka izmaksu īpatsvars valstī 2009.gadā bija tirdzniecībai (14,9%), izglītībai (11,6%), valsts pārvaldei un aizsardzībai, obligātajai sociālajai apdrošināšanai (11,3%), apstrādes rūpniecībai (11,2%).Salīdzinot 2009.gadu ar 2008.gadu, tirdzniecības īpatsvars samazinājās par 0,6 procentpunktiem, savukārt izglītības īpatsvars pieauga par vienu procentpunktu. Valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas īpatsvars samazinājās par 0,2 procentpunktiem, apstrādes rūpniecības - par 1,1 procentpunktu.Lielākais kopējo darbaspēka izmaksu sarukums starp Latvijas reģioniem 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija Zemgalē - 27%, Vidzemē un Kurzemē - 26,4%. Latgalē darbaspēka izmaksas samazinājās par 24,8%, Rīgā - par 23,4%, Pierīgā - par 22%.Aplūkojot kopējo darbaspēka izmaksu procentuālo sadalījumu pa reģioniem, CSP uzsver, ka to izmaiņas pa gadiem ir nelielas. 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, darbaspēka izmaksu īpatsvars pieauga tikai Rīgā un Pierīgā (attiecīgi par 0,4 un 0,3 procentpunktiem), bet visos pārējos reģionos samazinājās.Kopējās darbaspēka izmaksās bruto darba samaksa 2009.gadā veidoja 78,6%, bet pārējās darbaspēka izmaksas - 21,4%. Salīdzinot 2009.gadu ar 2008.gadu, pārējo izmaksu īpatsvars pieauga par 0,6 procentpunktiem, ko galvenokārt noteica atlaišanas pabalsta īpatsvara palielinājums no 0,3% līdz 0,9%.2009.gadā, tāpat kā gadu iepriekš, vislielāko apmēru starp pārējām darbaspēka izmaksām veidoja darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - 18,8% no kopējām darbaspēka izmaksām. Katrs no pārējiem posteņiem nepārsniedza 1%.Pārvaldē arī norādīja, ka svarīgākais rādītājs darbaspēka izmaksu pārmaiņu novērtēšanā ir darbaspēka izmaksas faktiski nostrādātā stundā. 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, kopējās darbaspēka izmaksas valstī vienā nostrādātā stundā saruka par 0,08 latiem jeb 2%.Aplūkojot kopējās darbaspēka izmaksas vienā nostrādātā stundā pa sektoriem, visaugstākais līmenis 2009.gadā bija finanšu un apdrošināšanas darbībās - 8,22 lati, informācijas un komunikācijas pakalpojumos - 6,74 lati, kā arī elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas jomā - 5,61 lats.Vislielākais absolūtais kopējo darbaspēka izmaksu samazinājums nostrādātā stundā 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu bija valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā - 1,10 latu, kā arī izglītībā - 0,41 lats.Kopējās darbaspēka izmaksas vienā nostrādātā stundā 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, starp Latvijas reģioniem visvairāk samazinājās Vidzemē - par 0,17 latiem jeb 5,4%, Zemgalē - par 0,16 latiem jeb 4,9%, Latgalē - par 0,13 latiem jeb 4,5%. Rīgā kopējās darbaspēka izmaksas vienā nostrādātā stundā samazinājās tikai par 0,03 latiem jeb 0,6%.Bruto darba samaksa vienā nostrādātā stundā 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājās par 0,08 latiem jeb 2,7%.Aplūkojot bruto darba samaksu vienā nostrādātā stundā pa sektoriem, visaugstākais līmenis, tāpat kā kopējām darbaspēka izmaksām, 2009.gadā bija finanšu un apdrošināšanas darbībās - 6,39 lati, informācijas un komunikācijas pakalpojumos - 5,27 lati, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē - 4,05 lati.Vislielākais absolūtais bruto darba samaksas samazinājums nostrādātā stundā pērn salīdzinājumā ar 2008.gadu bija valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā - 0,89 lati, finanšu un apdrošināšanas darbībās - 0,36 lati, izglītībā - 0,31 lats.Bruto darba samaksas vienā nostrādātā stundā vislielākais samazinājums starp Latvijas reģioniem 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, novērots Vidzemē - 5,5% jeb 0,14 lati, Zemgalē - 4,7% jeb 0,12 lati.Viszemākā bruto darba samaksa vienā nostrādātā stundā 2009.gadā bija Latgalē un veidoja 72,3% no vidējās Latvijā, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.Pārējās darbaspēka izmaksas vienā nostrādātā stundā 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, pieauga par 0,01 latu jeb 0,6%.Pārējo darbaspēka izmaksu vienā nostrādātā stundā pieauguma temps 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sarucis par 22,8 procentpunktiem.Visaugstākās pārējās darbaspēka izmaksas vienā nostrādātā stundā 2009.gadā bija finanšu un apdrošināšanas darbībās - 1,83 lati, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē - 1,56 lati, informācijas un komunikācijas pakalpojumos - 1,47 lati.Vislielākais absolūtais pārējo darbaspēka izmaksu samazinājums nostrādātā stundā 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu bija valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā - 0,21 lats, izglītībā - 0,10 lati, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, kā arī veselībā un sociālajā aprūpē - 0,07 lati.Pārējo darbaspēka izmaksu vienā nostrādātā stundā pieaugumu 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, noteica to pieaugums Rīgā - par 3,2% jeb 0,03 latiem. Pārējās darbaspēka izmaksas vienā nostrādātā stundā 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, Zemgalē samazinājās par 5,8% jeb 0,04 latiem, Vidzemē - par 5,2% jeb 0,03 latiem, Latgalē - par 4,9% jeb 0,03 latiem, Kurzemē - par 2,8% jeb 0,02 latiem, Pierīgā - par 1,1% jeb 0,01 latu.Vislielākās pārējās darbaspēka izmaksas nostrādātā stundā 2009.gadā bija Rīgā - 0,97 lati, bet viszemākās - Latgalē - 0,57 lati.Aplūkojot bruto darba samaksas sadalījumu regulārajā, neregulārajā un samaksā natūrā, 2009.gadā 94,8% veidoja regulārā darba samaksa, 4,7% - neregulārā darba samaksa un 0,5% - darba samaksa natūrā.2009.gadā regulārās darba samaksas īpatsvars, salīdzinot ar 2008.gadu, pieauga par 3,6 procentpunktiem, bet neregulārās - saruka par 3,4 procentpunktiem.Neregulārās darba samaksas samazinājums šajā periodā bija lielāks nekā regulārai darba samaksai - attiecīgi 56,8% un 21,5%, klāstīja statistikas pārvaldē.Analizējot datus pa saimniecisko darbību veidiem, CSP min, ka visaugstākais neregulārās darba samaksas īpatsvars 2009.gadā bija informācijas un komunikācijas pakalpojumos - 10,3% un, salīdzinot ar 2008.gadu, tas samazinājās par 0,4 procentpunktiem. Savukārt viszemākais neregulārās darba samaksas īpatsvars 2009.gadā bija veselības un sociālās aprūpes jomā - 1,7%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - 2%, kā arī valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā - 3%.Neregulārās darba samaksas visstraujākais samazinājums 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu bija mežsaimniecībā un mežizstrādē - 85,7%, valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā - 84,9%, elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā - 63,1%, veselībā un sociālajā aprūpē - 60,1%.Visaugstākais darba samaksas īpatsvars natūrā 2009.gadā bija valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā - 3,7%, kas gan daļēji saistīts ar uzturdevas kompensācijas iekļaušanu šajā rādītājā (Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm), pastāstīja CSP.Vislielākais neregulārās darba samaksas īpatsvars starp Latvijas reģioniem 2009.gadā bija Rīgā - 5,5%, kas, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājās par 3,9 procentpunktiem, bet viszemākais - Vidzemē un Latgalē - 2,5%.Lai nodrošinātu darbaspēka izmaksu un faktiski nostrādāto stundu atbilstību, darbaspēka izmaksas sniegtas par darbiniekiem jeb aizņemtām darba vietām, par kurām veic darba laika uzskaiti. Šādu darba vietu skaits vidēji 2009.gadā bija 824,2 tūkstoši jeb 97,8% no kopējā aizņemto darba vietu skaita.

Pievieno komentāru

Jelgava