«Economist»: Latvijai izdevies izpildīt neiespējamo misiju

Neraugoties uz kraso lejupslīdi ekonomikā, Latvijai ir izdevies panākt neiespējamo - veiksmīgi īstenot tā dēvēto iekšējo devalvāciju, kas savukārt ir ļāvis šai Baltijas valstij atgūt konkurētspēju, raksta ietekmīgais biznesa izdevums «Economist».

«Tie, kas sludināja galu Latvijas ekonomikai, tagad ir vīlušies,» secina izdevums, atgādinot, ka divus gadus skanēja prognozes, ka lata devalvācija Latvijā ir neizbēgama un centieni saglabāt Latvijas nacionālās valūtas fiksēto piesaisti eiro cietīs krahu.Tomēr, lai gan Latvijas iekšzemes kopprodukts pērn kritās par 17,5%, Latvija, šķiet, ir sasniegusi to, kas daudziem šķita neiespējams, - iekšējo devalvāciju, kas nozīmē konkurētspējas atjaunošanu, īstenojot vērienīgu algu un budžeta tēriņu samazināšanu, nevis devalvējot nacionālo valūtu, vēstī «Economist».Izdevums vērš uzmanību uz faktu, ka nesen notikušajās diskusijās par situāciju finanšu krīzes piemeklētajā Grieķijā Vācijas Finanšu ministrijas valsts sekretārs Jergs Asmusens minējis Latviju kā pozitīvu piemēru, slavējot to par pašdisciplīnu.Starp labvēlīgiem pavērsieniem, kas pēdējā laikā notikuši Latvijas tautsaimniecībā, «Economist» min starptautiskās reitingu aģentūras «Standard & Poor's» lēmumu paaugstināt Latvijas reitinga prognozi no negatīvas līdz stabilai, pārpalikuma izveidošanos maksājumu kontā, eksporta atveseļošanos un procentlikmju kritumu.Turklāt pozitīvas pārmaiņas notikušas arī nacionalizētajā «Parex bankā», kas bija Latvijas krīzes centrā, raksta izdevums, slavējot bankas vadītāju Nilu Melngaili, kurš refinansējis «Parex bankas» parādus, sadalījis tās aktīvus labajā un sliktajā daļā un drīzumā plāno noņemt ierobežojumus noguldījumu izņemšanai.«Viņš atrada daudzas iespējas ietaupīt. Ceļojumu tēriņi samazinājās par 90%, pārdodot sporta automašīnas un pārstājot izmantot privātās lidmašīnas. Kopumā Melngailis 2009.gadā samazināja tēriņus par 40% un ir paredzējis tos šogad apcirpt vēl par 30%,» uzsver izdevums.Tomēr «Economist» arī brīdina - lai gan katastrofa Latvijas ekonomikā ir novērsta, tās stāvoklis ir problemātisks, jo bezdarbs 22,8% līmenī ir augstākais Eiropas Savienībā, savukārt izaugsmes atjaunošanās nav gaidāma līdz pat 2011.gada beigām.«Pēc desmit gadu ilgā uzplaukuma, kurš balstījās uz bumu būvniecībā, lētu ražošanu un tranzītu no Krievijas, Latvijai tagad ir nepieciešami jauni ienākumu avoti. Svarīgākais uzdevums ir iegrožot intelektuālo resursu aizplūšanu uz ārzemēm,» uzskata izdevums.«Emigrācija ir bijusi drošības ventilis bez darba palikušajiem Latvijas iedzīvotājiem, taču valsts būs zaudētāja, ja augstie nodokļi un zemā samaksa pamudinās produktīvāko darbaspēku doties uz ārzemēm,» norāda «Economist», piemetinot, ka varas institūcijas pat necenšas īstenot pasākumus, lai panāktu šo cilvēku palikšanu Latvijā.Turklāt izdevums vērš uzmanību arī uz to, ka Latvijā uzticība valsts institūcijām ir vāja un atbalsts ES ir zemākais 27 bloka valstu vidū. Savukārt Latvijas politiķi nav iedvesmojoši, bet lielāko daļu Latvijas partiju vada vietējie oligarhi, kuriem izdevies izvairīties no atbildības par kļūdainu ekonomisko politiku.Sarūkot vietējo politiķu uzticamībai, Latvijā pieaug Krievijas ietekme, konstatē «Economist», šajā saistībā minot, ka kontroli pār Rīgu pārņēmis politiskais spēks «Saskaņas centrs», kuru žurnāls dēvē par prokrievisku, bet Latvijas prezidents Valdis Zatlers piekritis doties uz Uzvaras svētku svinībām Maskavā 9.maijā.Taču, «neraugoties uz visām nedienām, Latvija izskatās labi, ja to salīdzina ar Grieķiju. Latvija [atšķirībā no Grieķijas] nemeloja par savām finansēm un neizmantoja blēdības ar grāmatvedību. Streiki Latvijā bijusi reta parādība.. Gan Grieķija, gan Latvija ir saņēmušas smagus triecienus, taču grieķi bija pieraduši pie labas dzīves, no kuras viņi nav ar mieru atteikties. Savukārt latvieši ir priecīgi par iespēju vienkārši būt pasaules kartē,» rezumē «Economist».

Pievieno komentāru

Jelgava