Eiropas Cilvēktiesību tiesa Kononova lietā lemj par labu Latvijai

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta pirmdien pieņēmusi Latvijas valstij labvēlīgu spriedumu sarkanā partizāna Vasilija Kononova lietā, un Krievijas Ārlietu ministrija jau šo spriedumu nosodījusi.

Latvijas Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa aģentūru BNS informēja, ka ECT Lielā palāta ar 14 balsīm par un trīs balsīm pret atzina, ka, 2004.gadā notiesājot Kononovu par 1944.gadā izdarīto kara noziegumu, nežēlīgi nogalinot Mazo Batu ciema iedzīvotājus, Latvija nav pārkāpusi Krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.ECT Lielās palātas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.Ārlietu ministrija norādīja, ka ECT spriedums Kononova lietā apstiprina vispāratzīto starptautisko tiesību principu, ka atbildībai par pastrādātiem kara noziegumiem jābūt individuālai un reālai un šos noziegumus nevar attaisnot ar izpildītāja piederību kādai valstij, politiskai, ideoloģiskai vai citai grupai.Ministrija uzskata, ka ECT spriedums ir reāls apliecinājums starptautiskajās tiesībās noteiktajam principam, ka kara noziegumiem nav noilguma. Šis spriedums ir būtisks ieguldījums valsts pārstāvju nesodāmības apkarošanā, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas uzmanības lokā un kam tiek pievērsta arvien pieaugoša uzmanība Eiropas Padomē.Latvijas Ārlietu ministrija arī pateicās Lietuvai par iesaistīšanos šajā lietā trešās puses statusā, atbalstot Latvijas valdības nostāju.Savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas preses dienests paziņoja, ka nosoda ECT Lielās palātas lēmumu.«Šis spriedums ir nesaprotams: mēs tikko kā atzīmējām Otrā pasaules kara uzvaras 65.gadadienu, un pēkšņi tiek pieņemts šāds lēmums pret tiem, kuri cīnījās pret fašismu,» teikts ministrijas paziņojumā.Kononova advokāts Mihails Jofe pēc ECT lēmuma paziņošanas žurnālistiem pastāstīja, ka viņam vēl ir iespēja pieprasīt lietas atkārtotu izskatīšanu, pamatojoties uz ECT reglamenta 80.pantu, kas paredz sprieduma pārskatīšanu, ja atklātībā parādās fakti, kas tiesai iepriekš nav bijuši zināmi, taču var būtiski ietekmēt galīgo spriedumu.Advokāts norādīja, ka par šādu faktu uzskatāms apstāklis, ka Kononovam neesot bijis nekādas saistības ar Mazās Baltu sādžas iedzīvotāju nošaušanu.«Kononovs vienkārši bija vienības komandieris un personīgi nekādā šaušanā nepiedalījās,» klāstīja Jofe.Viņš arī uzsvēra, ka tiesa pieņēmusi politisku, nevis juridiski pamatotu lēmumu.«Fakti, kurus tiesa izklāsta.. neatbilst nedz lietas materiāliem, nedz apstākļiem, kādos viss faktiski norisinājās. Žēl, ka ECT ir izrādījusies politizēta.. Ja sekojam Lielās palātas loģikai, vajadzētu atzīt nacistisko likumu darbību 1944.gadā, jo tajā laikā okupētās Latvijas teritorijā citu likumu nebija,» minēja Jofe.Jau vēstīts, ka ECT 2008.gada jūnijā apmierināja 1923.gadā dzimušā Vasilija Kononova prasību pret Latviju par nelikumīga sprieduma paziņošanu 2000.gadā un noteica viņam izmaksāt 30 tūkstošu eiro (21 tūkstoša latu) kompensāciju.2008.gada rudenī Latvijas valdība nolēma ECT spriedumu pārsūdzēt, un 2009.gada maijā Strasbūrā ECT Lielā palāta sāka apelācijas izskatīšanu.Kononovs sūdzību pret Latviju par necilvēcīgu izturēšanos un turēšanu apcietinājumā pirmstiesas izmeklēšanas laikā ECT iesniedza 2004.gadā. Viņam Latvijā bijušas sešas tiesas, ieskaitot Augstākās tiesas Senātā, kas 2004.gada septembrī atstāja nemainītu spriedumu, ar kuru Kononovam piespriests gadu un astoņus mēnešus ilgs cietumsods.Prasībā Kononovs apgalvo, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7.pantu darbības, par kurām viņš Latvijā notiesāts, to veikšanas brīdī nedz nacionālajos, nedz starptautiskajos likumos nav bijušas atzītas par noziegumiem.Viņš apstrīd Krimināllikuma piemērošanu ar atpakaļejošu datumu, kā arī to, ka Latvijas tiesa atzina viņu par okupācijas spēku pārstāvi, lai gan Latvija tajā laikā jau esot atradusies PSRS sastāvā.Lieta ir saistīta ar tiesas prāvu pret Kononovu saistībā ar kara noziegumiem, kas pastrādāti 1944.gadā, kad Latvija formāli atradās Padomju Savienības sastāvā, bet to bija okupējusi Vācija.Saskaņā ar Latvijas Ģenerālprokuratūras un tiesu materiāliem Kononovs vadīja grupu, kas 1944.gada 27.maijā veica uzbrukumu Mazo Batu sādžai Ludzas rajonā, kura laikā gāja bojā astoņi cilvēki - pieci vīrieši un trīs sievietes, bet viens cilvēks tika smagi ievainots.

Pievieno komentāru

Jelgava