Iekšējā devalvācija devusi atdevi

IKP kritums vien par sešiem procentiem šogad pirmajā ceturksnī, kas ir mazāks nekā iepriekš prognozēts apliecina ekonomikas elastību un atdevi no valstī realizētās reformu un fiskālās konsolidācijas programmas, tā saucamās iekšējās devalvācijas, ziņo db.lv.

«Šie dati apliecina, ka arī turpmākie ceturkšņi uzrādīs labākus rādītājus, kas liek raudzīties optimistiskāk uz kopprodukta rādītājiem šogad un, attiecīgi, arī nākamgad,» komentējot provizoriskos IKP rādītājus, norādīja ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš minēja, ka tādejādi ir nepieciešams koriģēt valsts makroekonomiskās prognozes atbilstoši faktiem un tendencēm ekonomikā. Straujāka ekonomikas izaugsme pozitīvi ietekmēs arī nākamā gada budžeta izstrādāšanas scenārijus. «Otrkārt, pozitīvi jāvērtē arī tas, ka uzlabojas rūpnieciskās izaugsmes rādītāji. Tas savukārt liecina, ka uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi ir sākuši uzrādīt atdevi,» tā V. Dombrovskis. Dati neliecina par to, ka Latvijas tautsaimniecība ir pilnībā pārvarējusi krīzi – tie norāda tikai uz to, ka tā dodas pareizajā virzienā, Finanšu ministrijas viedokli pauž pārstāve Baiba Melnace. «Šie dati ir pirmais nopietnais apstiprinājums tam, ka Latvijas valdības uzņemtais kurss – tautsaimniecības izaugsmes atjaunošana caur eksporta kanālu – darbojas. Latvija, veicot sāpīgas un nepopulāras reformas, ir spējusi samazināt vienas vienības darbaspēka izmaksas, kas veicina Latvijas konkurētspējas pieaugumu reģionā,» tā viņa. Papildus tam ir jāatceras, ka bez veiksmīgas pasaules ekonomikas konjunktūras atkopšanās no globālās recesijas nebūtu iespējama arī Latvijas iziešana no krīzes. Tāpat jāņem vērā, ka šis ir tikai CSP «ātrais novērtējums», kurš balstās uz daļēji apkopotu informāciju izmantojot ekonomiskās modelēšanas metodes – pēc mēneša tiks publicēts pilns 2010.gada 1.ceturkšņa IKP izvērsums, norāda Finanšu ministrija. Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Svetlana Rusakova norāda, ka ekonomikas atkopšanās lielā mērā saistāma gan ar pasaules ekonomikas pakāpenisko atgūšanos un Latvijas ražotāju konkurētspējas kāpumu, gan - pēdējos mēnešos - arī ar nelielu optimisma pieaugumu iekšzemē, par ko liecina patērētāju noskaņojuma uzlabošanās un mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. «Tomēr jārēķinās, ka atgriešanās pie ekonomikas izaugsmes būs pakāpeniska, un turpmākajos gados pretstatā pirmskrīzes periodā piedzīvotajam to lielā mērā noteiks eksporta attīstība, kam sekos pārmaiņas iekšējā pieprasījumā. Šāds izaugsmes modelis ir daudz dzīvotspējīgāks un ilgtspējīgāks, nodrošinot tādu tautsaimniecības izaugsmi, ko var uzturēt ilgtermiņā un nepazaudēt nākamo krīžu laikā,» tā viņa. Latvijas Banka prognozē, ka šogad ekonomikas dinamika būs vāja un gadā kopumā IKP apjoms vēl atpaliks no iepriekšējā gada atbilstošā rādītāja. IKP attīstībai ir vairāki ārēji un iekšēji riski: norises Eiropā saistībā ar Grieķijas un vairāku citu valstu finansēm, kā arī neziņa, kas apvij nepieciešamo 2011.gada valsts budžeta konsolidāciju Latvijā, valdībai vēl nedodot skaidrus signālus par to, kādā veidā šī konsolidācija tiks veikta. Gadījumā, ja tiks sekmīgi īstenotas reformas un virzība uz nosprausto budžeta deficīta mērķu izpildi notiks bez nopietnas aizķeršanās, jau 2011. gadā varēsim vērot ekonomikas izaugsmi tuvu ilgtermiņā uzturamajam līmenim, tā S.Rusakova.

Pievieno komentāru

Jelgava