Ķīļa piedāvāto augstākās izglītības finansēšanas sistēmu varētu ieviest no 2014.gada

Zatlera Reformu partijas (ZRP) izglītības ministra amata kandidāta Roberta Ķīļa piedāvāto augstākās izglītības finansēšanas modeli pēc kvalitatīvas izvērtēšanas varētu ieviest no 2014.gada.

Sistēmu pēc rūpīgas izvērtēšanas varētu ieviest 2014.gada 1.janvārī, un pirmie studējošie, uz kuriem šī sistēma attiektos, būtu 2014.gada rudens semestra pirmkursnieki, Ķīlis otrdien pavēstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.Šis augstākās izglītības finansēšanas modelis, kas tapis Ķīļa savulaik vadītās Stratēģiskās analīzes komisijas paspārnē, paredz atteikties no studiju budžeta vietām, tās aizstājot ar kredītu, kuru piešķir Valsts kase un kuru absolvents atmaksātu pēc studiju beigšanas.Ķīlis kā galvenos ieguvumus no šādas sistēmas minēja studentu motivāciju izvēlēties viņiem piemērotāko mācību iestādi, savukārt izglītības iestādes būtu motivētas piedāvāt kvalitatīvāku izglītību.«Neapšaubāmi, tas spētu motivēt studentus izvēlēties viņiem piemērotāko mācību iestādi, kā arī motivētu mācību iestādes piedāvāt kvalitatīvāku izglītību,» paskaidroja Ķīlis.Uzņemoties saistības par studiju apmaksu, aizņēmuma mēneša maksa būtu atkarīga no absolventa ikmēneša ienākumu apmēra. Ja tie būtu mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, atmaksa tiktu atlikta, citos gadījumos tā veidotu apmēram līdz 8% no ienākumiem.Savukārt procentu likmi par augstākās izglītības apmaksu no personas iekasētu Valsts ieņēmumu dienests, un procentos iegūtie līdzekļi atgrieztos Valsts kasē.Jaunā sistēma ļautu arī novērst iedzīvotāju bailes ņemt kredītus studijām – ja pēc studiju beigām kādam nebūtu iespējams veikt kredīta maksājumus, tos uz laiku būtu iespējams apturēt. Savukārt, ja kāds cilvēks līdz brīdim, kad dodas pensijā, nespētu kredītsaistības atdot, atlikusī summa tiktu dzēsta.Turpretī, uzskaitot pašreizējo augstākās izglītības duālās finansēšanas sistēmas trūkumus, viņš norādīja, ka "«ā neatbilst un neatbildīs tirgus apstākļiem, kropļo studiju ieguvi un augstskolu motivāciju». Budžeta studiju vietu sadale nav taisnīga, jo «darbojas kā regresīvs nodoklis», ietverot līdzekļu pārdali no trūcīgām uz vidusšķiras ģimenēm. Tā dēļ rodas situācijas, ka jaunieši no maznodrošinātām ģimenēm reizēm negūst iespēju studēt, lai arī šī viņiem būtu vienīgā studiju iespēja, sacīja Ķīlis.Pēc Ķīļa domām, neapmierinoša ir arī pašreizējā studiju apmaksa par personīgajiem līdzekļiem, jo studijas par saviem līdzekļiem noved pie tā, ka augstākā izglītība vietām valstī ir pieejama tikai iedzīvotājiem, kuriem ir pietiekami augsts finansiālais nodrošinājums. Savukārt klasiskās kredītsaistības studētgribētāji vairās uzņemties, bažījoties par nespēju tās atmaksāt, klāstīja Ķīlis.RTU rektors Leonīds Ribickis, pārstāvot Latvijas Universitāšu asociācijas viedokli, atzina, ka ar šādu finansēšanas modeli universitātēm vēl vairāk nekā pašlaik būs jārēķinās ar mārketinga izdevumiem, lai iegūtu pēc iespējas vairāk studentu. Tas var apgrūtināt augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanu, jo «līdzekļi tiks izšķērdēti mārketingā un reklāmas izdevumiem».Savukārt Latvijas Studentu apvienības vadītājs Edvards Ratnieks pauda kritiku Ķīļa piedāvātajam modelim, norādot, ka tas piedāvā plašas kredītsaistības, uz ko studējošie neparakstīsies. «Plus vēl tam visam mēs likvidējam pilnīgi visas budžeta vietas,» viņš teica.Ķīlis uzsvēra, ka atmaksas saistības līdz ar piedāvāto augstākās izglītības finansēšanas modeli nav vērtējamas kā «parasts kredīts», jo ar zināmiem nosacījumiem tas tiktu dzēsts. Būtiska atšķirība būtu arī tā, ka līdzekļi, kas uzkrātos līdz ar procentmaksājumiem par iegūto izglītību, neaizplūstu citos virzienos, bet paliktu izglītības sistēmas budžetā.

Pievieno komentāru

Jelgava