LAD: Latvijā nekopta un aizaugusi ir zeme 370 tūkstošu hektāru platībā

Latvijā nekopta un aizaugusi ir lauksaimniecības zeme 370 tūkstošu hektāru platībā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" pastāstīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga.

"Pavisam to zemju, kas ir aizaugušas vai nekoptas, ir 370 tūkstoši hektāru no 2,35 miljonu hektāru apsekotajām platībām. No tām pilnībā aizauguši ar krūmiem ir 50 tūkstoši hektāru," viņa informēja.Vītola-Helviga klāstīja, ka LAD vasaras beigās apsekoja Latvijā neizmantotās lauksaimniecības zemes, lai par nekoptu zemi varētu piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. LAD gan nav apsekojis platības, kas ir mazākas par vienu hektāru."Gāja smagi, bet darbu esam izdarījuši, un rezultāts ir pietiekami interesants. Pagaidām gan ir tikai pirmie secinājumi. Pirmām kārtām Latvijā, pēc Valsts zemes dienesta datiem, ir 2,43 miljoni hektāru. Platības, pa kurām ir iespējams saņemt platībmaksājumus, mums gadu gaitā ir palielinājušās - ja 2004.gadā bija pieteikti 1,3 miljoni hektāru, tad tagad pieteikto platību apmērs ir jau 1,56 miljoni hektāru. Par pārējo zemi, kas nebija mums pieteikta uz platībmaksājumiem, īsti skaidrības nebija," pavēstīja LAD direktore.Vītola-Helviga atzina, ka Latvijā ir gan sakopti lauki, gan nekoptas un krūmiem aizaugušas platības. "Jūs jau arī braucat pa laukiem un redzat - ir platības, kas ir sakoptas un paliek arvien skaistākas, bet ir tādas, kas sāk vai arī ir jau aizaugušas. Šogad apsekojām visas šādas platības. Mums bija izstrādāta īpaša programmatūra - kur bija apkopota gan mūsu informācija, gan arī Valsts zemes dienesta dati," sacīja LAD direktore.Viņa paskaidroja, ka LAD apsekotās zemes tika sadalītas pēc vairākām pazīmēm un iedalītas vairākās kategorijās - labā stāvoklī, nekoptas un aizaugušas. "Turklāt bija arī tādas zemes, kas bija aizbūvētas, bet vēl arvien skaitījās kā lauksaimniecībā izmantojamās. Turklāt Pierīgā atradām pat tādas mājas, kur varēja redzēt, ka lauksaimniecības zemes tur sen vairs nav - pie mājām jau krietnā augumā bija ābelītes, taču zemes izlietošanas mērķis joprojām nav transformēts un cilvēks nodokli maksā kā par lauksaimniecībā izmantojamo zemi," norādīja Vītola-Helviga."Nekoptu zemju ir ļoti daudz, jo tā tomēr ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tā ir zeme, kur var kaut ko darīt, kuru var izmantot intensīvi, uz kuras var saimniekot," secināja LAD vadītāja.Viņa arī teica, ka LAD atklājis vairākus gadījumus, kad par nekoptām zemēm lauksaimnieki tomēr pamanījušies saņemt platībmaksājumus. "Katru gadu visas zemes pārbaudīt nevaram un to nemaz nevajag darīt. Kontroles tiek veiktas 6,5-7% gadījumu. Līdz ar to pašlaik pēc šīs lielās pārbaudes mēs jau desmit gadījumu esam konstatējuši, ka nekoptas ir arī tās zemes, par kurām maksāti platībmaksājumi. Taču mēs iesim cauri visam sarakstam un datus vēl salīdzināsim. Tiem, kas būs pārkāpuši noteikumus, būs lielas nepatikšanas," brīdināja Vītola-Helviga.No šā gada par neapstrādātu lauksaimniecības zemi nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā 3% apmērā. Tādējādi iecerēts mudināt cilvēkus izmantot viņiem piederošo zemi.

Pievieno komentāru

Jelgava