Laikraksts: VM ilgstoši pārmaksājusi par dārgām kompensējamajām zālēm; vainīgo neatrod

Lai gan Veselības ministrija (VM) nesen atklājusi, ka pusotru gadu krietni pārmaksājusi par kādām kompensējamajām zālēm, kur ražotājam vajadzēja piedalīties ar savu līdzmaksājumu, ministrija secinājusi, ka nevienu par to pie atbildības nevar saukt, sestdien raksta avīze "Diena".

VM iestādes neizsekoja līdzi, ka dārgās "NovoSeven" zāles, kuras diviem pacientiem izmaksā pusmiljonu latu gadā, cītīgi apmaksāja valsts, taču ražotājs ar savu likumā paredzēto artavu nepiedalījās. Ražotāju tā pasargāja no aptuveni 90 tūkstošu latu lieliem tēriņiem.VM šā gada jūlijā sāka pārbaudi, lai noskaidrotu, kura no iestādēm ir atbildīga – Veselības Ekonomikas centrs (VEC) vai Veselības norēķinu centrs (VNC). Par secināto VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš  saka: "Īsti atbildīgā nebija šeit, atbildība [iestādēs] bija tik dalīta." Tādēļ nevienu pie atbildības VM nesauks. Kopš novembra abas iestādes apvienotas vienā – Nacionālajā Veselības dienestā (NVD), līdz ar to VM cer, ka darbs uzlabosies. Valsts sekretārs atzīst – "NovoSeven" bija viens no iemesliem, kādēļ nolēma tā rīkoties.Dāņu farmācijas firmas "Novo Nordisk" ražotās zāles "NovoSeven" lieto hemofilijas pacienti, kuri cieš no specifiskām asinsrecēšanas problēmām. Tādi ir trīs cilvēki. Šīs ir pašas dārgākās no C jeb dārgo kompensējamo zāļu (virs 3000 latiem gadā) saraksta. Ražotāja līdzdalība C sarakstā ir obligāts nosacījums, lai zāles vispār tajā iekļautu. Ražotājam jāsedz 10% no zāļu izmaksām vai attiecīgi jāapmaksā zāles līdzvērtīgam pacientu skaitam."NovoSeven" gadījumā valsts apmaksāja zāles katram otrajam pacientam jeb diviem pacientiem, ražotājs vienam. Secību nosaka ārstu konsilija slēdzieni. Ražotāja pacients lietoja zāles mazās devās, bet abi valsts pacienti – ļoti lielās devās. Jau iepriekš VM iestāžu pārstāvji brīnījās – savādi, ka ražotāja pacientam zāles jālieto maz, bet valsts pacientam to vajag daudz.2008. un 2009.gadā valsts par savu abu pacientu zālēm samaksāja vairāk nekā 430 tūkstošus latu ik gadu, taču ražotājs par sava pacienta zālēm – vienā gadā 55 500 latu, otrā – 86 400 latu. Pērn valsts samaksāja 585 575 latus, ražotājs – nulli. Šāgada pirmajā pusē valsts samaksājusi 299 522 latus, ražotājs – nulli. Ražotāja pacientam zāles nebija nepieciešamas, jo viņš atradies ārzemēs.Kādreizējā VEC direktore Daiga Behmane skaidro - ja VNC redzēja, ka pacients zāles nesaņem, bija jāinformē VEC, lai varētu runāt ar ražotāju, iespējams, par citiem nosacījumiem, piemēram, 10% apmaksu no visu zāļu cenas. Ja tādi nosacījumi būtu pusotru gadu – ieguvums būtu ap 90 tūkstošiem latu. VNC uz to atbild, ka pats VEC varēja pieprasīt VNC datus.Kad VM jūlijā atklāja šo caurumu, zāļu ražotājs uzreiz atsaucās un piedāvāja atlikušajiem gada mēnešiem 15% lielu atlaidi zālēm. Nākamgad plānots pārskatīt ražotāja līdzdalības kārtību – noteikt, ka ražotājs segs no saviem līdzekļiem izdevumus, kuri ir ne mazāk kā 10% no katram pacientam nepieciešamā zāļu daudzuma neatkarīgi no pacientu skaita, norāda NVD.

Pievieno komentāru

Jelgava