«Latvenergo» prezidents noraida bažas par Latvijas enerģētisko atkarību no Krievijas 1

Bažas par Latvijas enerģētisko atkarību no Krievijas ir nepamatotas, žurnāla «Kapitāls» marta numurā uzsver AS «Latvenergo» prezidents Kārlis Miķelsons.

«Es parasti cenšos norobežoties no politiskās tematikas, tomēr gribas atgādināt 1991.gadu. Tolaik gan Krievijai varēja būt iemesli izmantot šo kārti, tomēr tas nenotika! Tagad mēs esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts un Krieviju, par laimi, interesē tikai tas, ka mēs pērkam un laikā maksājam par saņemto preci,» uzsver Miķelsons. «Neredzu nekādu risku Latvijai, ka Krievijā kaut kāds politbirojs pēkšņi pieņemtu lēmumu aizgriezt krānu.»Kā skaidro «Latvenergo» vadītājs, Latvijas un Krievijas enerģētiskās - gāzes un elektrības - sistēmas ir integrētas. «Citiem vārdiem sakot, te nav vērts lietot jēdzienu «atkarība». Viņiem ir vajadzīga mūsu kaskāde, mums - viņu jaudas. Ir precīzi saskaņota rīcība situācijā x, y vai z, ja kaut kas notiek pie mums vai viņiem. Atkārtoju, tā ir vienota sistēma,» norāda Miķelsons.Viņš arī komentē situāciju Baltijas valstu enerģētikā pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas.«Baltijā ir zuduši 1300 megavati, tas ir, Ignalina. Gandrīz kopš tā brīža, kad bijām gatavi iestāties Eiropas Savienībā, mēs visi reģionā par to zinājām, runājām, ja vēlaties, vārījāmies un cepāmies. Tomēr, protams, bija grūti prognozēt, kas īsti notiks pēc Ignalinas slēgšanas: vieni runāja par katastrofu, citi teica, ka nekas vispār nemainīsies utt. Šodien slēgšana ir noticis fakts,» norāda Miķelsons.Izmaiņu rezultātā Lietuvā izveidojies kaut kas līdzīgs elektroenerģijas biržai. «Cenu reference» tajā ir līdzīga Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržai «Nord Pool», tikai bez tik straujām svārstībām.«Ir jāsagaida aprīlis, kad atvērsies Igaunijas elektroenerģijas tirgus. Tad varēsim mēģināt nojaust, kāds šis reģiona tirgus veidojas. Te jāatgādina - tirgus atvēršana nozīmē, ka elektroenerģijas piegādātājs atnāk pie klienta un saka: «Man vajadzētu ar tevi noslēgt līgumu.» Savukārt klientam ir tā laime, ka viņš var piegādātājam teikt: «Paga, paga, bet ko tieši tu man piedāvā un ko man var piedāvāt kāds cits piegādātājs?» Latvijā šim procesam jau iziets cauri, nu kārta Lietuvai un Igaunijai,» uzsver «Latvenergo» vadītājs.Baltijas reģiona elektroenerģijas tirgus īpatnība ir tāda, ka tirgus cena ir kļuvusi lielāka par tarifu cenu. «Un, kad tirgus atveras, viens otrs uzņēmējs - elektroenerģijas pircējs - var izrādīties negatavs tirgus cenai un nespējīgs konkurēt. To saku ne tik daudz par Latviju, cik mūsu kaimiņiem.»

Pievieno komentāru

Komentāri 1

kakaaa

vai latvija arii maksaa 100 usd virs eiropas cenas?

pirms 11 gadiem, 2010.03.03 10:09

Jelgava