Latvijā bērnu pabalsts vismazākais Eiropā

Eiropas struktūras vērtējušas Latvijas bērnu pabalstu sistēmu un atzinušas, ka tā nav efektīva – pabalsti ir pārāk zemi. Pabalstam, lai tas būtu ģimenei nozīmīgs atbalsts, vajadzētu būt vismaz 24 latiem par vienu bērnu. Tam piekrīt arī LM eksperti, kas uz to norādījuši vairākos ziņojumos valdībai, vēsta nra.lv.

Ģimenes pabalsts Latvijā nekad nav bijis liels. Aizvadīto 16 gadu laikā šis pabalsts daudzkārt mainījies, taču ne būtiski palielināts. Ieviests kā četru latu pabalsts, tas gan samazināts, gan mainīts (ģimenes joprojām atceras tādu absurdu, ka pabalsts tika noteikts dažādā apmērā – par bērniem, kas dzimuši līdz noteiktam datumam, un tiem bērniem, kuri dzimuši pēc šī datuma), gan arī palielināts. Pēdējās izmaiņas ar pabalstu notikušas samazinājuma virzienā. Pabalsts vairs nav lielāks par otro un nākamajiem bērniem (šādi koeficienti tika ieviesti, lai stimulētu laist pasaulē arī otro un trešo bērnu), kā arī to nemaksā par bērnu vecumā līdz gadam. Šogad atkal gaidāmas pārmaiņas pabalstu sistēmā. Kādas – uzzināsim jau tuvākajā laikā, jo politiskās kaislības jau ir sākušās.Bērnu pabalstu ierobežošanas atbalstītāji turpina apgalvot, ka dzimstībai ar pabalstiem vai to apmēru, nav tiešas sakarības. Pēdējo gadu laikā dzimstība ir pieaugusi tikai 2008.gadā, kad jaunās ģimenes varēja saņemt vecāku pabalstu iepriekšējās algas apmērā, taču šajā laikā tika novērota arī ekonomikas augšupeja, kas vēl vairāk, iespējams, nekā pabalsti mudināja cilvēkus laist pasaulē bērnus.Pēdējo 20 gadu laikā viszemākie dzimstības rādītāji bijuši 1998.gadā (dzimušo bērnu skaits nokritās zem 20 000), visaugstākie – 1987. un 1988.gadā, kad dzimušo bērnu skaits pārsniedza 40 000. Tajā pašā laikā sieviešu skaits vecumā, kurā varētu laist pasaulē bērnus, būtiski nav samazinājies.Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece nra.lv stāsta, ka kopš astoņdesmito gadu beigām dzimstība samazinājusies par 45 procentiem, un tas, pirmkārt, izskaidrojams ne tik daudz ar pabalstiem, bet gan cilvēku uzvedības maiņu. Savukārt laikā, kad ieviesa vecāku pabalstu, sauktu arī par māmiņalgu, dzimstības rādītāji patiešām palielinājās par sešiem procentiem."Pabalsts varēja būt viens no iemesliem, kāpēc dzimstība pieauga, taču tajā laikā arī ekonomiskā situācija bija ļoti laba, cilvēki ticēja, ka tā būs ilgu laiku," secina J. Muižniece.Labklājības līmeņa celšanās vismaz atsevišķas ģimenes mudina domāt par pēcnācējiem, tomēr to nevar attiecināt uz visiem gadījumiem, jo attīstīto valstu pieredze liecina, ka bērni turīgās sabiedrībās nedzimst un dzimstības pieaugums vērojams imigrantu ģimenēs.Dzimstības samazināšanās pēdējos divos gados izskaidrojama ar krīzes sākumu, jo vēl 2009.gadā pabalsti nebija būtiski samazināti. Kad 2009.gada vasarā valdība un Saeima pieņēma lēmumu samazināt ģimenes valsts pabalstus, proti, noteikt to visiem bērniem vienādu, kā arī noteica ierobežojumus vecāku pabalstam (arī liegumu saņemt pabalstu strādājošiem), demogrāfijas rādītāji jau bija sākuši kristies. Turklāt bija paredzēts pārejas posms. 2009.gadā dzimstība samazinājās par 10 procentiem, bet pērn par 4 procentiem.Pabalsti ģimenēm pēdējo gadu laikā mainījušies, taču tagad ir daudz vairāk dažādu iespēju tos saņemt nekā pirms divdesmit gadiem. Ir tādi pabalsti, kuru nebija ne deviņdesmito gadu vidū, ne astoņdesmitajos gados, bet ir tagad, piemēram, paternitātes pabalsts (ko var saņemt bērna tēvs), vecāku pabalsts, tomēr ir tādi pabalsti, kuri bija astoņdesmitajos gados, bet nav tagad – daudzbērnu ģimenēm un vientuļajiem vecākiem, bērnu audzināšanas pabalsti maznodrošinātajiem.Ģimenes valsts pabalsta (astoņi lati mūsdienās) astoņdesmitajos gados nebija, tāds ieviests tikai deviņdesmito gadu vidū. Tolaik nebija arī neapliekamā minimuma par apgādājamiem, kāds ir šobrīd.Būtiski ir aplūkot dzimstības rādītājus saistībā ar iekšzemes kopproduktu (IKP), kas laikā, kad dzimstība pieauga, bija sasniedzis augstāko punktu – 2007. un 2008.gadā. LM valsts sekretārs Ingus Alliks norāda: tieši IKP uz vienu iedzīvotāju jāņem vērā, salīdzinot bērnu pabalsta apmērus dažādās valstīs. Visās valstīs, kur bērna pabalsts ir lielāks nekā Latvijā, būtiski lielāki ir arī ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju, piemēram, Čehijā (90 eiro), Polijā (50 eiro), Vācijā (sākot no 184 eiro), Francijā ģimenes pabalstu maksā no otrā bērna (123 eiro), Lielbritānijā (sākot no 87 eiro). Tiesa, daudzās valstīs ekonomikas lejupslīdes dēļ tiek veiktas reformas un dāsnie pabalsti tiek samazināti.

Pievieno komentāru

Jelgava