Māja biešu laukā

Gundars Stahovskis Aizkraukles pusē ir pazīstams cilvēks. Strādājis gan Jaunjelgavas virsmežniecībā par virsmežzini, gan bijis Jaunjelgavas pilsētas Domes priekšsēdētājs. Tagad devies pensijā, rosās pa māju un domā aprūpēt bišu saimes. Sieva Katrīna ir Jaunjelgavas vidusskolas skolotāja.

Pirms pārdesmit gadiem Stahovsku ģimene klusā meža ielokā dažus kilometrus no Jaunjelgavas iegādājās zemi un sāka celt ģimenes māju.  Pilsētas nepatīkIepriekš dzīvojot citā vietā, «Lāčplēša» mežniecībā, kopā ar Gundara tēvu jau bijusi uzcelta māja Ķegumā. «Protams, varēju dzīvot un strādāt Ķegumā, bet piedāvājums ieņemt Jaunjelgavas virsmežniecības virsmežziņa vietu bija pieņemamāks. Tāpēc pārdevām māju Ķegumā, nopirkām zemi pie Jaunjelgavas un atkal sākām visu no jauna. Toreiz te bija kartupeļu un biešu lauks, vagas vēl varēja redzēt. Ja būtu vēlējies, tajā laikā bija iespējams arī pilsētā zemi vai dzīvokli iegādāties, bet pilsētas man nepatīk. Pēc darba bija patīkami atgriezties mājās, kur ir klusums un miers,» saka Gundars Stahovskis. Celtniecība ilgusi apmēram divus gadus. «Šī ir vienkārša paneļu māja. Pirmajā gadā meistari uzcēla ārsienas un uzlika jumtu, pēc tam pievērsās iekšdarbiem. Pēc diviem gadiem ar ģimeni varējām iekārtoties. «Ārpusi noklājām ar koka dēļiem, lai acij tīkamāk,» stāsta Gundara kungs. Prāto par bitēmŠajos gados meža malā izveidoti divi dīķi. Mazākais rakts vispirms kā ūdens ņemšanas vieta dārza laistīšanai. Pēc tam izveidots arī lielāks dīķis pie paša meža, kur iepriekš bijuši brikšņi un krūmi. Tajā izvietotas mākslīgās pīļu ligzdas, kur katru gadu šie putni ligzdo. Pie lielā dīķa ir pārplūdes aka, kuru mājas saimnieks veiksmīgi pārveidojis par racionālu lapeni. Ap aku novietoti soli, bet «mutes» vāks, kad ierodas viesi vai pašu ģimenei sagribas atpūsties meža un ūdens malā, pārtop par apaļu galdu.   Kādreiz dīķī bijušas arī zivis, bet tās esot apēduši ūdri. Pie mājas ir seši hektāri zemes. Daļā iestādītas priedītes. «Tagad, kad esmu  pensijā, sākšu darboties ar bitēm. Kaut kas jādara, mierā nosēdēt nevaru,» saka saimnieks. Pirti vairs nekurinaMājās ir daudz telpaugu, bet ārā – košumkrūmu un puķu. Par zaļo rotu rūpējas saimniece.Saimnieka saistību ar mežu un medībām atklāj gan pie sienām izliktās trofejas ar brieža «zelta» un «sudraba» ragiem goda vietā, gan koka apdare istabās. «Koks ir ne tikai skaists, bet arī praktisks materiāls. Tas nenolietojas kā tapetes,» viņš saka.Mājas pagrabstāvā ir pirts un atpūtas istaba, arī tās sienas klātas koka dēlīšiem. Pagalmā – liela saimniecības ēka, kurai pašlaik remontē jumtu. «Pirms vairāk nekā desmit gadiem uzliku koka skaidas. Apstrādāju ar pretpuves materiāliem, bet tas nelīdzēja. Tagad jāmaina. Šoreiz gan ekoloģisko materiālu neizmantošu,» spriež  Gundara kungs. Gana plašo vasaras viesu istabu saimniecības ēkas augšstāvā var izmantot arī kā viesību telpu. Ciemiņu labsajūtai, tāpat kā pirts priekštelpā, ir kamīns. «Kad atnācām uz jauno māju, pirtiņu iekūru diezgan bieži, bet pēc tam tas vairs nelikās kaut kas īpašs. Pēdējos gadus ne pirti, ne viesu istabu neesam izmantojuši.» Dizaineri nav vajadzīgiStahovskiem ir divas pieaugušas meitas. Vecākā dzīvo Rīgā, bet jaunākā pašlaik par mītnes zemi izvēlējusies Angliju. Brīvdienās un svētkos pie vecvecākiem labprāt viesojas mazdēls. «Lai puika varētu pabraukāt ar velosipēdu, pie mājas noklājām asfaltu, bet otrā pusē ir viņa «mājiņa uz vistas kājas»», rāda Gundara kungs. Lapene pie mājas apaudzēta vīnogulājiem – šo ideju saimnieks esot nolūkojis dienvidos. Piemājas apstādījumi ir pašu izdomāti un veidoti. Arī U veida saimniecības ēku izplānojis pats Stahovska kungs. «Uzskatu, ka pašiem ir jāveido gan mājas iekārtojums, gan apkārtne un nekādi dizaineri nav vajadzīgi. Kā ko darīt, priekšā pasaka sirds, un citiem ieteikt gatavas receptes ir grūti,» atzīst Gundars Stahovskis.

Pievieno komentāru

Jelgava