Mani sauc Daumants, un esmu seksuāli atkarīgais

Katra anonīmo seksuāli atkarīgo sapulce sākas ar uzrunu — «es, tāds un tāds, seksuāli atkarīgais». Reizē, kad "SestDiena" piedalās šādā sapulcē, daļa ir sabijusies un neierodas, tādēļ viņi ir tikai trīs. Katrs runā par savu ego, to, kas noticis iepriekšējā nedēļā un kas nesen pārspriests ar draugiem.

Uzzinu, ka visi trīs aizrāvušies ar interneta porno un masturbāciju, Didzis «norāvies» vēl pavisam nesen — tikai pirms trīsdesmit dienām, Daumants ir «tīrs» aptuveni pusgadu, bet Haralds pa atturības ceļu iet jau septiņus gadus. Kādā brīdī telpā ienāk vēl viens puisis, kurš stādās priekšā kā Eduards, un viņa problēmu loks bijis plašāks — papildus porno vērošanai un masturbācijai cieņā bijusi arī prostitūtu pakalpojumu pirkšana. Bet nekādu prieku, kā varētu domāt, no tā jau vairs negūst. Tā kļūst par apsēstību. Nu, iedomājieties, ja jums, dzirdot kasieres tekstu: „Ievadiet, lūdzu, PIN kodu!” uzreiz sarosās fantāzija par pavisam citu ievadīšanu... Daži no viņiem pat izvairās bučoties, jo nespēj sevi kontrolēt... Pēc būtības seksuālā atkarība īpaši neatšķiras no alkohola, narkotiku vai azartspēļu atkarības. Seksuālā atkarība izveidojas, izmantojot seksuālas darbības, lai pārvarētu ar seksualitāti tiešā veidā nesaistītas jūtas un stāvokļus: spriedzi, dusmas, bailes, vientulību. Tikai sabiedrības izpratne par šo problēmu ir niecīga, lai neteiktu, ka tādas nav vispār vai arī tā ir vīpsnīga. Šķetinot seksuālās atkarības stiķus un niķus, atklājas daudz pārsteidzoša. Kā sakāpinātas seksuālās dziņas sagandē dzīvi un ko iesākt, kad instinkti nepadodas prāta kontrolei? Un vai palīdzība vispār ir iespējama, šodien skaidro "SestDiena".

Pievieno komentāru

Jelgava