Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Martā augstākā gaisa temperatūra bijusi Jelgavā

Šā gada marts Latvijā ir bijis otrais saulainākais marts novērojumu vēsturē.

Aizvadītais mēnesis bijis saulains anticiklona ietekmē, un ilggadīgie marta Saules spīdēšanas ilguma dati liecina, ka Dobelē, Rīgā un Zosēnos šā gada marts ir bijis vissaulainākais, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra publicētā informācija.Tomēr ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā mīnus 5,5 grādi, kas ir 4,2 grādus zem ilggadīgās vidējās normas, šā gada marts ir astotais aukstākais marta mēnesis ilggadīgajā datu rindā un aukstākais marts kopš 1987.gada.Visaukstākais marts Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē ir bijis 1942.gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija mīnus 9,8 grādi. Savukārt 21.gadsimtam pieder līdz šim vissiltākā Latvijā marta mēneša rekords - 2007.gadā kalendārā pavasara pirmā mēneša vidējā gaisa temperatūra bija plus 4,4 grādi.Martā viszemākā gaisa temperatūra - mīnus 26,2 grādi - bija Vidzemes augstienē Zosēnos, bet visaugstākā - plus 8,7 un plus 8,8 grādi - bija Jelgavā un Rīgā.Kolkā, Stendē, Mērsragā un Ainažos marts bija visaukstākais 2012.-2013.gadu ziemas sezonas mēnesis, citviet visaukstākais bija janvāris.Laika apstākļus aizvadītajā mēnesī lielākajā daļā noteica anticiklons. Līdz ar to nokrišņu bija maz. Ar vidējo nokrišņu daudzumu kopumā Latvijā 11 milimetriem tas bija sestais sausākais ilggadīgajā datu rindā un sausākais marts kopš 1974.gada. Vismazāk nokrišņu martā ir bijis aukstajā 1942.gadā, bet visvairāk - 1994.gada un 2008.gada martā.Mēneša gaitā sniega sega noturīgi klāja lielāko Latvijas daļu, izņemot pašu Baltijas jūras piekrasti, kur sniegs nokusa februāra beigās. Austrumlatvijas augstieņu rajonos sniega segas biezums līdz pat 2,5 reizēm pārsniedza normu, atsevišķās dienās sasniedzot 50 līdz 60 centimetrus. Lielāks par normu bija sniega segas biezums arī Latvijas vidusdaļā un Kurzemes augstienē.Lai gan mēneša vidējais vēja ātrums bija jūtami zem normas, 3.martā šoziem pirmo reizi pa īstam atdzīvojās vēja brāzmas, daudzviet sagriežot sniegu baltā putenī. Rietumu un centrālajos rajonos tās sasniedza 18 līdz 24 metriem sekundē (m/s), bet Ventspilī brāzmām bija ļoti stipras vētras spēks - 29 m/s.

Pievieno komentāru

Jelgava