Mediķi aicina Lieldienās ievērot apdomību olu ēšanā un atpūtā pie dabas

Lieldienās, kad pārtikā biežāk tiek lietotas olas un to izstrādājumi, īpaši ieteicams piedomāt par šo produktu pareizu lietošanu, aģentūru BNS informēja Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).

Mediķi aicina iedzīvotājus nelietot uzturā jēlas olas vai ēdienus, kuru sastāvā ir jēlas olas. Olas jāvāra pilnīgi iegremdētas ūdenī septiņas minūtes, bet jācep vismaz trīs minūtes no vienas puses un divas minūtes no otras puses. "Vēršacis" jācep ne mazāk kā septiņas minūtes, vai arī, uzliekot pannai vāku, četras minūtes.Olas jāglabā tikai ledusskapī, ieplīsušās olas jāizmet. Ēdieni, kuru sastāvā ir olas, jāapēd tūlīt pēc to pagatavošanas. Pēc saskares ar jēliem produktiem un olām vienmēr ar mazgāšanas līdzekļiem rūpīgi jānomazgā rokas, trauki un darba virsmas.Lieldienās, tāpat kā citos svētkos, cilvēki vairāk laika pavada ģimenes un draugu lokā, kad neatņemama svētku sastāvdaļa ir kopīga ēdienreize. Tāpēc jāievēro elementāri piesardzības pasākumi - jāizvairās no ātri bojājošos produktu iegādes vietās, kur tos neglabā ledusskapjos vai aukstuma vitrīnās, bet uzturā jālieto tikai tādi pārtikas produkti un dzērieni, kuriem nav beidzies derīguma termiņš, un kuru kvalitāte neliekas aizdomīga.Kārtīgi jāizcep vai jāizvāra gaļa un zivis, nedrīkst pieļaut, ka pagatavotie ēdieni ilgi atrodas istabas temperatūrā - tie jāuzglabā ledusskapī nelielos traukos. Rūpīgi jāmazgā rokas, it īpaši pēc saskares ar mājdzīvniekiem - putniem, pelēm, bruņurupučiem, kas bieži ir salmonellu nēsātāji -, pēc tualetes apmeklēšanas un pirms ēšanas. Jāseko, lai arī bērni kārtīgi un bieži mazgā rokas.Ja pēc ēšanas parādās paaugstināta ķermeņa temperatūra, ēstgribas zudums, caureja, slikta dūša, vemšana vai sāpes vēderā, jāmeklē ārsta palīdzība, kurš noteiks diagnozi, izvēlēsies pareizu ārstēšanu un izskaidros, kādi piesardzības pasākumi veicami, lai infekcija neizplatītos tālāk.Lai gan iestājies pavasaris, nedrīkst aizmirst par pareiza apģērba izvēli, jo apkārtējā vidē joprojām cirkulē gripas vīruss un citi akūto respiratoro vīrusu infekciju izraisītāji.Siltajā laikā ir pamodušās ērces, tādēļ, dodoties dabā, jāatceras, ka ar zariem, pirmajām puķēm un pūpoliem mājās iespējams atnest arī ērces, tādēļ dabas veltes pirms ienešanas mājās nepieciešams kārtīgi apskatīt un nopurināt. Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet pie labvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem tā var būt ievērojami garāka.LIC Vakcinācijas kabinetā ir iespējams ne tikai vakcinēties, bet arī bez maksas noņemt cilvēkam piesūkušos ērci. Ārpus Vakcinācijas kabineta darba laika to izdarīs Uzņemšanas nodaļas dežūrpersonāls. Vakcinācijas kabinets strādās visās Lieldienu brīvdienās no plkst.9 līdz plkst.20, Uzņemšanas nodaļa – visu diennakti.Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) atgādina - ja svētkos un garajās brīvdienās pēkšņi pasliktinājies veselības stāvoklis vai noticis negadījums, apdraudot veselību vai dzīvību, ātro palīdzību var izsaukt, zvanot 113.Iespējams, tieši Lieldienās tiks atklāta "grilēšanas sezona", tādēļ ātrās palīdzības mediķi īpaši aicina uzmanīt bērnus, kuri var piekļūt degšķidrumam, to iedzert un bīstami saindēties vai pieskarties pie karsta grila un gūt smagus apdegumus.Viena no bērnu iemīļotākajām atrakcijām Lieldienās ir šūpošanās. Pieaugušajiem jāatceras, ka bērni šūpojoties bez pieaugušo klātbūtnes var gūt smagas traumas – sistas brūces, galvas trauma, vai pat sapīties šūpoļu striķos. Mazus bērnus vēlams šūpot šūpolēs, kam ir aizsargājošas malas, lai bērns nevarētu no tām izkrist un savainoties.Aktīvā atpūta, braukšana ar riteni un skrituļslidām ir veselīgs brīvā laika pavadīšanas veids, tomēr arī šāda sportošana bērniem bez pieaugušo klātbūtnes nav vēlama, jo īpaši pirmajos pavasara mēnešos, kad sportiskās iemaņas pēc ziemas vēl tiek apgūtas vai atsvaidzinātas. Svarīgs priekšnoteikums drošai sportošanai ir tādas vietas izvēle, kur bērnu neapdraud citi transporta līdzekļi. Tāpat mediķi atgādina, ka, braucot ar riteni un skrituļslidām, galvā jāliek ķivere un ir vēlami arī roku un kāju sargi, kas mazinās kritiena un traumu ietekmi uz veselību.Ja brīvdienās plānots sakopt māju un dārzu, mediķi aicina but piesardzīgiem, strādājot ar cirvjiem, zāģiem un citām elektroierīcēm. NMP dienesta mediķu pieredze liecina, ka tieši pavasarī palielinās izsaukumu skaits, kas saistīts ar ķermeņa daļu amputācijām, strādājot ar minētajiem instrumentiem.

Pievieno komentāru

Jelgava