Moderno tehnoloģiju attīstība krasi maina mūziķu ienākumu apjomu

Reaģējot uz patērētāju uzvedības maiņu Latvijas Izpildītāju un Producentu apvienība (LaIPA) šogad pirmo reizi, sadalot un izmaksājot datu nesēju atlīdzību izpildītājiem un producentiem, kuru iekasē AKKA/LAA, ņēma vērā arī fonogrammu tirdzniecības datus internetā, apkopojot www.doremi.lv un www.platforma.lv tirdzniecības rādītājus.

Mūzikas albumu pārdošanas apjomi CD formātos strauji sarūk, savukārt internetā dziesmu tirdzniecība pieaug dienu no dienas. Mūzikas kolekcijas datoros, mp3 atskaņotājos, mobilajos telefonos, mūzikas mīļotājiem nu jau ir ikdiena. Šīs jaunās tehnoloģijas pēdējo desmit gadu laikā veicinājušas straujas izmaiņas mūzikas industrijā visā pasaulē – mūzika ir pieejama dažnedažādos, lietotājam ērtos formātos un veidos. Ļoti bieži mūzika internetā ir pieejama arī bezmaksas. Ir palikuši visai maz interneta lietotāju, kas nezinātu, kas ir iTunes, lai gan latviešu klausītāji mūzikas iegādei to nevar izmantot, vai latviešu mūzikas portālus www.doremi.lv un www.platforma.lv. Šis ir mp3 gadsimts. Jaunas dziesmas faktiski zibenīgi nokļūst pie klausītājiem. Klausītāji paši izvēlas konkrētas dziesmas, kuras iegādāties, pauž LaIPA izpilddirektore Ieva Platpere.Jaunā datu nesēju atlīdzības sadales sistēma paredz, ka 40% datu nesēju atlīdzību sadala pēc Top 3 Latvija klausītāko radio staciju atskaitēm, 30% pēc Top 200 Latvijā pārdoto latviešu un ārzemju mūzikas albumi un 30% pēc fonogrammu tirdzniecības datiem internetā. Līdz šim datu nesēju atlīdzība tika sadalīta pēc 50%/50% principa: Latvijā pārdoto latviešu un ārzemju mūzikas albumu Top 200 un TOP 3 Latvijā klausītāko radio staciju reitingi.«Šobrīd mūzikas reproducēšanai arvien plašāk izmanto mobilos telefonus un datoru cietos diskus, zibatmiņas utml., bet CD vai DVD formāta izmantošana mūzikas pārrakstīšanai samazinās un var teikt ka pat izzūd. Jaunā tendence -- mūzikas iegāde internetā, precīzāk rāda konkrēto kompozīciju popularitāti. Tieši ņemot vērā šos aspektus ierosinājām aprēķinot atlīdzību no datu nesējiem izmantot arī šo rādītāju. Jau 2009.gadā vēlējāmies šo kritēriju iekļaut atlīdzību sadalē, taču šādi dati vēl nebija pieejami. Piemērojot starptautiski lietoto sistēmu datu nesēja atlīdzības sadalei un sadalot atlīdzības pēc pārdoto albumu TOP datiem (sadalot atlīdzību vienlīdzīgi visām albumā iekļautajām fonogrammām), bieži atlīdzība tika sadalīta arī dziesmām, kuras nav tirgū pieprasītas un netiek kopētas, taču ir iekļautas CD. Piemērojot jauno sadales sistēmu, daudz precīzāk ir iespējams sadalīt atlīdzību, tāpat arī tiem latviešu māksliniekiem, kuru mūzikas ieraksti tiek legāli izplatīti interneta veikalos, atlīdzība no datu nesējiem šogad varētu ievērojami pieaugt, jo tiek ņemti vērā pārdošanas internetā dati,» stāsta I.Platpere.Latvijas iedzīvotāji arvien aktīvāk internetā iegādājas iemīļotās kompozīcijas, lai gan latviešu mūzikas fonogrammu tirdzniecība internetā ir uzsākta nesen, 2009.gadā kopējais iegādāto fonogrammu skaits sasniedz turpat 35 500. Pārdotāko dziesmu galvgalī ir tādas populāras dziesmas kā «Nakts vai rīts», ko izpilda Otra puse, «Nāc», ko izpilda Gints Andžāns, Jenny May  iedziedātā Nāk nakts (piedaloties Jānim Grodumam), latviešu debitantu Musiqq  hīts Abrakadabra, Jāņa Stībeļa «Es tikai smejos», Kristīnes Zaharovas izpildītā «Kaut es spētu izlikties», Laura Reinika un Aišas dueta «Pasakā», min LaIPA izpilddirektore .«Savas mūzikas izplatīšanā mūziķi paliek arvien radošāki, savus jaunos ierakstu diskus pievienojot žurnāliem, koncertu apmeklētājiem piedāvājot albumus par zemāku cenu, izdalot bezmaksas singlus vai ļaujot lejuplādēt fonogrammas internetā bez maksas. Tomēr esmu pārliecināts, ka šīs mārketinga aktivitātes nevar aizstāt mūzikas tirdzniecību internetā. Mūziķiem ir jāapzinās, ka atlīdzību sadalē ņem vērā tikai legāli pārdotās mūzikas apjomu. Tuvākajā nākotnē atlīdzības saņemšana no datu nesējiem var sastādīt būtisku mākslinieku ienākumu daļu. Tādēļ būtiski, lai dziesmas būtu tirdzniecībā un tiesību administrējošās organizācijas LaIPA un AKKA/LA var izmantot šos tirdzniecības datus mākslinieku atlīdzību sadalē», mūzikas industrijas nākotni iezīmē Rimants Liepiņš, www.Platforma.lv īpašnieks.Ikviena mūzikas ieraksta tapšanā piedalās ne tikai autors (autortiesības), bet arī izpildītāji, un tās tapšanu organizē fonogrammas producents (blakustiesības), kuriem atbilstoši likumam arī pienākas atlīdzība. AKKA/LAA administrē autoru tiesības, savukārt LaIPA administrē izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības. Būtiski, ka par mūzikas izmantošanu publiskā izpildījumā atlīdzība ir jāmaksā abām organizācijām.Biedrība «Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība» ir organizācija, kurā izpildītāji un fonogrammu producenti ir apvienojušies, lai kolektīvi administrētu savas tiesības – vienotos ar fonogrammu izmantotājiem par maksājamo atlīdzību, iekasētu, sadalītu un izmaksātu to tiesību īpašniekiem. LaIPA ir starptautiski atzīta organizācija, kas vienīgā Latvijā administrē pašmāju un ārzemju izpildītāju un producentu tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par izmantoto mūziku.

Pievieno komentāru

Jelgava