Par cukurrūpniecības atjaunošanu Latvijā savākti vairāk nekā 2000 parakstu

Par cukurrūpniecības atjaunošanu Latvijā savākti vairāk nekā 2000 parakstu, aģentūru BNS informēja biedrības «Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu» pārstāvis Georgs Bagātais.

Viņš gan nevarēja pateikt, cik konkrēti parakstu savākti, taču piebilda, ka procesā ir apziņoti visi Latvijas novadi.Bagātais nepieļāva iespēju, ka nepieciešamais parakstu skaits varētu netikt savākts, un biedrība plāno savākt vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu.Plānotos 10-15 tūkstošus parakstu ir iecerēts savākt līdz aprīlim, kad biedrība «Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu» plāno parakstus iesniegt Eiropas Parlamentā, norādīja Bagātais.Jau vēstīts, ka Bagātais pērn paziņoja par nolūku dibināt akciju sabiedrību cukura rūpnīcas izveidei. Tā taptu sadarbībā ar Vācijas uzņēmējiem, un par iespējamo jaunās rūpnīcas atrašanās vietu tika minēta apkaime pie Iecavas dzelzceļa stacijas.2006.gadā Eiropas Savienībā (ES) tika sākta cukura reforma, kuras uzdevums bija daļēji atvērt cukura tirgu trešajām valstīm un samazināt cukura cenu ES iekšējā tirgū. Pirms cukura reformas sākšanas cukurs tika ražots 23 ES valstīs no 27. Cukura reformas laikā no cukura ražošanas pilnībā ir atteikušās Latvija, Portugāle, Īrija, Bulgārija un Slovēnija.Tomēr Latvijā pērnā gada nogalē tika nodibināta biedrība «Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu», kuras pārstāvji uzskata, ka Latvijā būtu jāatsāk audzēt cukurbietes un arī jāpārstrādā tās. Iesākumā, iespējams, cukurbiešu audzētāji varētu veidot savu bioetanola rūpnīcu, bet vēlāk arī mēģinātu atgriezties pie pārtikas cukura ražošanas. Biedrības pārstāvji min, ka vislabāk būvēt jaunu cukura ražotni būtu iespējams Iecavā.Patlaban ES joprojām turpina noteikt gan cukura ražošanas apmērus - kvotas, gan arī ES saražotā cukura eksporta kvotas. ES ir noteikta tā saucamā references cena (cena, ko garantē ES) cukuram. Līdz 2008.gada rudens ražai tā bija 632 eiro par tonnu baltā cukura, savukārt jaunajai ražai jau tika samazināta līdz 542 eiro par tonnu. No 2009.gada rudens sezonas references cena ir samazināta vēl vairāk - līdz 404 eiro par tonnu.Taču līdz 2014.gadam, kad ES tiks pieņemts jaunais finanšu budžets, EK gatavojas veikt nozīmīgu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu. Tas būtiski var mainīt arī cukura nozari ES. Patlaban pēdējā sezona, kad varētu darboties kvotu sistēma šajā nozarē, ir 2014./2015.gads. Eksperti gan pagaidām neprognozē, kāds varētu izskatīties cukura tirgus pēc KLP reformas un kādi tirgus atbalsta mehānismi turpinās darboties.Teorētiski tiek pieļauts, ja ražošanas un eksporta kvotas tiks atceltas, jebkura valsts varēs brīvi ražot un tirgot cukuru. Taču tādā gadījumā tas notiks par pasaules cenām, un Latvijas zemniekiem un ražotājiem būs arī jākonkurē ar savām izmaksām ar citiem ražotājiem visā pasaulē.Latvijā savulaik strādāja trīs cukurfabrikas - Liepājā, Jēkabpilī un Jelgavā. 1999.gadā Jēkabpils cukurfabrika tika pasludināta par maksātnespējīgu, bet 2007.gadā cukura ražošanu pārtrauca arī Liepājā un Jelgavā. Abas cukurfabrikas savu darbību pārtrauca Eiropas Savienības cukura reformas ietvaros un par to no ES cukura nozares restrukturizācijas fonda abas kopumā saņēma 6,8 miljonu latu kompensācijas. No šā fonda kompensācijas saņēma arī cukurbiešu audzētāji - kopumā 330 lauksaimniekiem tika izmaksāti 13,98 miljoni latu.

Pievieno komentāru

Jelgava