Pašvaldības lūkojas pēc jaunām nodevām 2

Ienākumu sarukums pašvaldībām spiež ne tikai apcirpt tēriņus, bet meklēt ārzemēs eksistējošus un Latvijai atbilstošus jaunu ienākumu avotus, ziņo «Dienas Bizness».

«Neviena vien pašvaldība izrāda interesi par ārvalstu pilsētās ieviestām nodevām un arī vēlas iegūt izvērtējumu par to pārņemšanu,» stāsta zvērinātu advokātu biroja «BDO Zelmenis & Liberte» partneris Jānis Zelmenis. Viņš gan neatklāj to pašvaldību, kura šādu pētījumu ir pasūtījusi, tomēr norāda, ka vislielāko interesi izrāda finansiāli jaudīgākās pašvaldības, kuras arī būtiski izjūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu kritumu, ko nespēj kompensēt palielinātā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi. Rīgas mērs Nils Ušakovs laikrakstam gan noliedzis, ka par jaunu nodevu ieviešanu domātu Rīgas pašvaldība.Ārzemēs pašvaldībām ir daudz plašākas iespējas nodevu noteikšanai nekā Latvijā. Vīnē, Briselē un Antverpenē ir tā dēvētā diskotēku nodeva, kuras apmērs var būt fiksēts kā nodeva no katras pārdotās biļetes (0,35 eiro no katras pārdotās biļetes Briselē), fiksēts maksājums par ceturksni (500 – 2000 eiro par klubu Antverpenē). «Latvijas gadījumā būtu iespēja noteikt fiksētu nodevu, piemēram,1000 līdz 2500 Ls gadā līdzīgi kā Luksemburgā vai arī noteikt konkrētu likmi (5 – 10%) no ieejas biļešu cenas kā tas ir Vīnē,» tā J. Zelmenis.Vairākās pilsētās ir netradicionālas nodevas, piemēram, nodeva ēkām, kuras bojā pilsētas ainavu. «Tāda ir gan Briselē, gan Antverpenē, gan daudzās citās veco ES dalībvalstu pilsētās, kur nodeva var būt gan fiksēta – Briselē – 500 eiro gadā par tādu ēku, gan likme atkarīga no stāvu skaita, piemēram, Antverpenē 148 eiro par katru stāvu, bet ne mazāk par 740 eiro gadā,» skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, šāda nodeva būtu dzīvotspējīga tikai Rīgā.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Precizējums

No JELGAVAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA 2008. –2020.
"Jelgavas piena kombināta galvenais riska avots ir uzņēmuma saldēšanas iekārtās izmantotai aukstuma nesējs – amonjaks. Iespējamais risks saistīts ar amonjaka noplūdi rezervuāra bojājuma rezultātā, kas var realizēties kā rezervuāra sabrukums vai plīsums pa šuvi, kā rezultātā amonjaks izlīst."

pirms 11 gadiem, 2010.09.27 11:01

jautājums

Vislielāko nodevu Jelgavai ir jāiekasē par to, ka notiek dažādu dzelzceļa kravu pārvadājumi caur pilsētu, par amonjaka glabātuvēm, kas atrodas pilsētas centrā, sevišķi par to, amonjaku, kas it kā atrodas vecā tvertnē. Es nesaprotu, kā tik bezatbildīgi var glābāt to "mucu". Žurnālisti varētu painteresēties, kur tā atrodas un kādā stāvoklī tā ir. It kā esot 2 amonjaka tvertnes JPK teritorijā. Vai tā ir taisnība? vajadzētu noskaidrot.

pirms 11 gadiem, 2010.09.27 10:52

Jelgava