Pētījums: gandrīz 40% romu mācības pārtrauc, jo nepietiek līdzekļu 5

Vairāk nekā trešā daļa jeb 39% romu tautības cilvēku savas skola gaitas pārtrauc, jo nepietiek līdzekļu, lai bērns varētu turpināt mācības, liecina pētījumā «Romu tiesības uz izglītību: īstenošanas situācija Latvijā» gūtā informācija.

Savukārt 34% romu tautības skolēnu pārtrauc mācības, jo izvēlas labāk strādāt nekā mācīties. 13% romu mācības vairs neturpina, jo tiek izveidota ģimene un tikpat – 13% no romu bērniem – mācības neturpina, jo viņu vecāki to dažādu iemeslu dēļ neļauj.Pētījuma dati liecina, ka aptuveni 60% romu tautības vecāku zina, ka Latvijas likumi paredz to, ka bērnu izglītošana ir vecāku pienākums un atbildība. Tomēr bieži vien viņi neapzinās šo atbildību un neveicina sava bērna izglītošanos.Lielākā daļa jeb 80% respondentu pauduši pārliecību, ka romiem jāiegūst vismaz deviņu klašu izglītība, savukārt 23% uzskata, ka bērnam nepieciešama 12 klašu izglītība. Tikai 3,4% respondentu ir norādījuši, ka bērnam ir jāpabeidz tikai septiņas klases, lai apgūtu pamatprasmes, savukārt 6,6% izsaka viedokli – jo augstāku izglītību bērns iegūs, jo labāk.Viens no pētījuma veicējiem Andris Tertats piektdien žurnālistiem norādīja – liela daļa romu aptaujā uzsvēruši, ka viņi saprot, ka bērniem mūsdienās izglītība ir nepieciešama, tomēr nav īsti pārliecināti, vai laba izglītība vien nākotnē spēs nodrošināt darbu un iztiku, jo vienlaikus pastāv arī citas problēmas.Par svarīgākajiem nosacījumiem, lai bērni ietu uz skolu, romu vecāki uzskata, ka romiem jāsaņem bezmaksas skolas mantas, tostarp grāmatas, burtnīcas, ēdināšana skolā un transports uz skolu. Tāpat romu vecāki norāda, ka nepieciešama arī laipnāka skolotāju attieksme.Tertats arī sacīja, ka viens no nosacījumiem, kas veido romu attieksmi pret bērnu izglītošanu, ir tas, ka romu tautības cilvēkiem tradicionālais nodarbošanās un dzīvesveids ilgstoši nav bijis atkarīgs no izglītības līmeņa kvalifikācijas.Tāpat daļa romu tautības cilvēku arī mūsdienās neizprot izglītības nozīmīgo lomu sociāli ekonomiskajā stabilitātē un labklājībā. Romu vecāki uzsver, ka viņi nav īsti pārliecināti, vai laba izglītība vien spēs nodrošināt viņu bērniem nākotnē darbu un iztiku, tāpēc nereti bērnu sūtīšana uz skolu tiek uztverta formāli, pakļaujoties pašvaldību atbildīgo darbinieku spiedienam.Pētījums «Romu tiesības uz izglītību: īstenošanas situācija Latvijā» sākts pērn, bet pabeigts šogad. Tajā aptaujātas 183 mācību iestādes, divas augstskolas, 46 romu pieaugušie, 50 romu tautības bērni un jaunieši, 59 pedagogi, 31 pašvaldības izglītības nodaļa, kā arī sešas pirmsskolas izglītības iestādes no sešām pašvaldībām.Pētījumu veica Izglītības iniciatīvu centrs.

Pievieno komentāru

Komentāri 5

skuju vilis

romieši neskuja nemācās....a zāli tirgot, kādu fenderi sabīdīt - tur romiešus gan daudz mācīt nevajaga:))

pirms 9 gadiem, 2011.06.18 15:39

!

tas kas grib maaciities maaciisies.redz galvas ar citaam lietaam aiznemtas kaadu piecakareet,apspert.ir romu beerni kas maacaas un nesuudzas,visiem ir probleemas,vini jau taa dziivo paarsvaraa no muusu nodokliem,un suudzas ka slikta dziive,kaut gan nevienu dienu nav maksaajusi nevienu nodokli.slinki kaa maitas!nerunaju par retajiem izneemumiem,starp viniem ir arii normaali cilveeki,bet diemzeel loti,loti maz!

pirms 9 gadiem, 2011.06.18 10:41

Rublis Sunītis

a kur palicis latviešu valodas vārds "čigāni"???

tad jau mums krievi jāsauc par " russkijiem ", igauņus par "eesti posiem" un savas valodas vārdiem nav vietas .

pirms 9 gadiem, 2011.06.18 09:30

Jampāzijs no Elejas

Tie džauri ir vienkārši a***eļi, tas ir viss.

pirms 9 gadiem, 2011.06.17 23:21

briinos

Ar ko latviešu bērni atšķiras no romu? manējiem bērnie, tad arī lūdzu bezmaksas mantas, somu, grāmatas, burtnīcas, ēdienu un transportu un citu

pirms 9 gadiem, 2011.06.17 23:09

Jelgava