Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pētnieks: Jelgavas salas vēl slēpj daudz noslēpumu

Informatīvajā pasākumā par Jelgavas salu ekspedīcijas norisi Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī ceturtdien vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns iepazīstināja ar atklājumiem un spriedumiem, kas uzzināti ekspedīcijas pa Lielupes un Driksas upes salām laikā.
Šogad A.Tomašūns īpašu uzmanību ir veltījis salām, kas atrodas Jelgavā starp Driksas upi un Lielupi. 2013.gadā norisinājās ekspedīcija, kuras mērķis bija iepazīt un izpētīt Jelgavas salas, kā rezultātā ir uzzināti vairāki interesanti fakti par šo salu vēsturi. A.Tomašūns pasākuma laikā iepazīstināja interesentus ar vēsturi par četrām salām, kas atrodas starp Lielupes un Driksas upēm – Pasta sala, Gubernatora saliņa, mazā Pils sala, uz kuras ir Jelgavas pils, un lielā Pils sala, uz kuras ir dabas liegums un kur dzīvo savvaļas zirgi. Varētu domāt, ka salas ir veidojušās tikai dabas «rotaļu» rezultātā, bet ekspedīcijas laikā tika atrasti pierādījumi, ka salu tapšanā savs devums bijis arī cilvēku darbībai, atzīst Jelgavas Reģionālā centra pārstāve Liene Strazdiņa. Kā noskaidrots, salas ir veidojušās dabīgā ceļā līdz 17.gadsimta vidum starp Lielupi, Platones upi un Lielupes vecupi, bet pēc tam -, cilvēkam pieliekot savu roku pie pils nocietinājumu grāvju un kanālu izrakšanas, ostu un tiltu būvēm.Salīdzinot pilsētas plānus, kas tapuši 17. un 18.gadsimtā, ar mūsdienu plāniem redzamas vairākas nesakritības, īpaši salu skaitā starp Lielupi un Driksu, piedevām Driksas upe senākajos pilsētas plānos tā īsti nav saskatāma. Vēsturnieks uzskata, ka visticamāk hercoga Jēkaba laikā Driksas upe tika mākslīgi izrakta savienojot Platones upes ieteku Lielupē un Lielupes vecupi, tādējādi veidojot vairākas salas starp Lielupi un jaunizrakto Driksas upi.Pils sala virzienā uz ziemeļiem no Jelgavas pils, ir vēsturnieku un arheologu maz pētīta. Kā norāda rakstītie avoti šeit varētu būt atradušies vairāki vēstures objekti. Iespējams, te ir bijusi 13.gadsimta Zemgaļu osta, noteikti atrodamas ir pēdas hercogu laika 17.gadsimta Vecajai skanstei – nocietinājumam, un 19.gadsimta Napoleona laika skanstei. Ekspedīcijā tika apsekotas šo objektu iespējamās atrašanās vietas. Arheoloģisko izrakumu laikā tika atrastas misiņa pogas fragments, ķieģeļu un kārniņu lauskas, glazētas keramika lauskas monētas un citas lietas, kas norāda uz cilvēku klātbūtni Pils salā jeb Garajā salā, kā to kādreiz saukuši jelgavnieki. Savukārt, salas ziemeļu galā tika atrasts lielgabala fragments, kur 1622.gadā atradās zviedru kara nometnes vieta.Tomēr 1652.gada pilsētas plānā iezīmēto pilsētas nocietinājuma skansts vietu (Veco skansti), ekspedīcijā neizdevās atrast. Kā un kurā laikā radusies Vecā pilsētas skanste, paliek jautājums uz ko precīza atbilde pieejamajā vēstures izziņas literatūrā šobrīd atrasta nav. Skansts meklējumus plānots veikt nākamgad, rīkojot ekspedīcijas turpinājumu. Ir skaidrs, ka Pils sala slēpj vēl daudzas vēstures liecības par kurām vēl pašlaik nezinām.

Pievieno komentāru

Jelgava