Raidījums: smagā finanšu krīzē nokļuvusi arī Latvijas luteriskā baznīca

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) nonākusi smagā finansiālajā situācijā, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «De facto».

Baznīca samazinājusi savu šā gada budžetu par 45%, plānots atlaist pusi no Virsvaldē un nozarēs strādājošajiem algotajiem darbiniekiem, kā arī, iespējams, mācītāju uzturēšana turpmāk nonāks pašu draudžu rokās.Raidījums norāda, ka savulaik izveidotais un pretrunīgi vērtētais Garīdznieku atalgojuma un sociālā nodrošinājuma fonds patlaban savu funkciju īsti vairs pildīt nespēšot. LELB Rīgas bīskaps Guntars Dimants atzinis - lai arī izmaksas no fonda turpināsies, mācītāju algas ievērojami samazināsies. Vaicāts, vai mācītājiem aprīlī varētu nākties kļūt par bezdarbniekiem, Dimants atzīst, ka tas varētu notikt.Lai gan kopš 2005.gada baznīcas finanšu pārskati vairs nav publiski pieejami, «De facto» kļuvis zināms, ka baznīca regulāri tērējusi vairāk nekā ieņēmusi, piemēram, 2008.gadā izdevumi pārsnieguši ieņēmumus par 1,6 miljoniem latu. Iemesls šiem lielajiem tēriņiem - vērienīgas programmas un projekti, kā arī algoto darbinieku skaita pieaugums baznīcas administrācijā.Lai gan luterāņu baznīca Latvijā ir viens no lielākajiem zemes īpašniekiem un tai pieder arī daudzi vērtīgi nekustamie īpašumi, pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas baznīcu neglābj. Arī pērn pirms Lieldienām izsūtītās vairāk nekā 200 vēstules, kurās cilvēki tika aicināti pirkt kādu no baznīcas īpašumiem, atsaucību neesot radušas. LELB Rīgas bīskaps Guntars Dimants atzinis, ka pēdējo 12 mēnešu laikā neviens darījums ar nekustamo īpašumu nav noticis.Finansiāla palīdzība lūgta arī sadarbības partneriem Misūri Sinodei, kas savulaik jau Latvijas luterāņiem aizdevusi 6 miljonus dolāru, kas iztērēti un pagaidām nav atdoti. Misūri sinode jaunu aizdevumu atteikusi, tāpēc tagad baznīca ķērusies pie izmisuma pilna soļa un februārī par 600 000 latu ieķīlājusi tai piederošo ēku Elizabetes ielā. Naudu uz diviem gadiem pret ķīlu un ar visai augstiem procentiem - 17% gadā- aizdevušas divas privātpersonas: «RD Electronic» prezidents Aleksandrs Meilehs un Sergejs Maļikovs no «Mateks credit».Par baznīcas reālo finanšu situāciju tās pārstāvji atsakās runāt. Savukārt, runājot par to, kas vainīgs pie baznīcas pārmērīgi lielajiem tēriņiem un tuvredzīgās finanšu politikas, Dimants norādījis - «vaina krīt uz tiem, kas atbildīgi par finanšu darījumiem». Mācītāju konferencē, kas notikusi 3.martā, esot izskanējis arī viedoklis, ka šiem cilvēkiem, kas atbildīgi par LELB finanšu neveiksmēm, vajadzētu no amata atkāpties. Runa esot bijusi par Virsvaldes prezidiju, kurā ietilpst Artis Eglītis, Romāns Ganiņš, Helēna Andersone, prāvesti Arnis Bušs un Guntars Dimants, kā arī Rita Brūvere.«De facto» arī norāda, ka Ganiņš, kas vada arī Baznīcas īpašumu komisiju, atradis laiku darboties arī kā aizsardzības ministra Lieģa algots padomnieks militārajos jautājumos.Vienlaikus gan raidījums uzsver - lai gan LELB finanšu krīze izskatās visai bezcerīga, tas tomēr nenozīmējot, ka baznīca beigs pastāvēt. Gan draudzes, gan mācītāji savu darbu turpināšot, vien, iespējams, ka turpmāk draudzēm nāksies daudz vairāk domāt par savu mācītāju atalgošanu. Tieši no tā gan bija nodoms atteikties, pirms pāris gadiem izveidojot vienoto Garīdznieku atalgojuma fondu.

Pievieno komentāru

Jelgava