Rimšēvičs: otrajā pusgadā cenas varētu samazināties

Latvijas Bankas padome vakar kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas tautsaimniecībā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Starp galvenajiem secinājumiem Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs atgādina, ka patlaban cenu attīstība ir mērena - nav gaidāms būtisks cenu pieaugums nākotnē, bet gluži otrādi - stabilizācija un otrajā pusgadā - inflācijas samazināšanās.

«Inflācijas gaidas diemžēl var stiprināt arī publiskie komentāri, ka "drīz būsim atpakaļ pie vēsturiski augstākās inflācijas", kas pirms pāris dienām nonāca daudzu mediju virsrakstos un rakstos. Pieņemu, ka tie samulsināja ne vienu vien. Lai cilvēki, to dzirdot, nedzīvotu maldīgā priekšstatā, ka nākamajos mēnešos atgriezīsimies pie divciparu inflācijas, vērts vēlreiz paskaidrot, ka pašlaik cenu attīstība ir mērena - nav gaidāms būtisks cenu pieaugums nākotnē, bet gluži otrādi - stabilizācija un otrajā pusgadā - inflācijas samazināšanās,» secina I.Rimšēvičs.Viņš rezumē, ka tautsaimniecības attīstību šogad lielā mērā noteiks globālās norises, kā arī lēmumi budžeta konsolidācijas jomā. Jāapzinās, ka globālā tautsaimniecības krīze vēl nebūt nav pārvarēta, un tā rada nestabilu pamatu ekonomikas turpmākajai virzībai. Tas noteikti ņemams vērā politikas veidotājiem, neļaujot ieslīgt pārliekā optimismā un liekot saglabāt veselīgu piesardzības devu, plānojot tautsaimniecības turpmāko virzību.Saskaņā ar nedēļas sākumā publicētajiem statistikas datiem, pērn gadā vidēji bija vērojams cenu kritums, gada vidējai inflācijai sasniedzot -1.1%. Savukārt gada inflācija decembrī palielinājās līdz +2.5%, ko lielā mērā ietekmēja gan zemās bāzes efekts, gan arī globālās norises pārtikas un energoresursu tirgos. «Mums, kā zināt, ir divas inflācijas: tā, kas mums jāpatur prātā virzībā uz eiro, ir gada vidējā inflācija, tā ir šajā zemajā līmenī,» atgādina I.Rimšēvičs.Pagājušā gada pēdējos divos mēnešos inflāciju turpināja ietekmēt ārējo faktoru noteikts izmaksu kāpums. Patēriņa cenu kāpumu pēdējos mēnešos aizvien ietekmēja piedāvājuma puses faktori: pasaules pārtikas cenu pieaugums, īpaši cenu kāpums graudiem, kā arī naftas sadārdzināšanās. Tomēr lielākajai daļai pamatinflācijā ietilpstošo preču un pakalpojumu joprojām bija vērojams cenu samazinājums gada laikā: ja atskaitām pasaules norišu ietekmēto pārtikas un energoresursu sadārdzināšanos, Latvijā joprojām bija vērojama gada deflācija.Šāda inflācijas komponenšu attīstība liecina par to, ka joprojām zemais iekšzemes pieprasījuma līmenis un augstais bezdarbs rada lejupvērstu spiedienu uz inflāciju. Tas ierobežo riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā. Tomēr jārēķinās, ka īstermiņā - tuvākajos mēnešos - vērosim turpmāku nelielu inflācijas pieaugumu, kas pēc tam atslābs. To noteiks gan globālas norises, gan vietēji lēmumi, taču gada otrajā pusē inflācija stabilizēsies un atgriezīsies pagājušā gada zemajos līmeņos, prognozē Latvijas Bankas vadītājs.«Ar vietējiem lēmumiem es domāju nodokļu kāpumu, proti, valdības izšķiršanos lielu daļu no šogad nepieciešamās budžeta konsolidācijas panākt uz nodokļu palielinājuma rēķina. Tas paaugstinās gada vidējo inflāciju par aptuveni 1 procenta punktu,» lēš I.Rimšēvičs.Tādēļ atsevišķos mēnešos gada sākumā gada inflācija pārsniegs 3% atzīmi. Tomēr jau pavasarī, apstājoties pārtikas un energoresursu cenu kāpumam pasaules tirgos un saskaņā ar nākotnes darījumos ietverto informāciju, gada inflācija varētu sākt samazināties. Tādējādi 2011. gada vidējā inflācija prognozējama 2.7% līmenī.Korekcijas šai prognozei varētu ieviest faktiskā naftas cenas attīstība, arī pārtikas cenu attīstība pasaules tirgos. Lauksaimniecībai nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmē samazinoties prognozēm par gaidāmo ražu, pasaulē pēdējo mēnešu laikā strauji augušas arī pārtikas cenas. Lai gan pārtikas ražošanas apjoms ir krities, pārtikas rezervju līmenis pasaulē ir joprojām nozīmīgs, kas, sagaidāms, mazinās spiedienu uz cenu kāpumu.Ja tuvākajā nākotnē nebūs vērojama nākotnes darījumos atspoguļotā naftas un pārtikas produktu cenu stabilizēšanās, bet tieši pretēji - turpināsies līdzšinējā pieauguma tendence, tas nenovēršami palielinās arī Latvijas inflācijas rādītājus.Inflācija var pieaugt straujāk gadījumā, ja straujāks izrādīsies ārējais pieprasījuma kāpums. Pērn tas auga par 14%, un, lai arī šogad pieaugums varētu būt zemāks, tas joprojām būtu ievērojams - ap 6%. Neskatoties uz to, ka daudzās Eiropas Savienības valstīs pieprasījumu mazinās budžeta taupības pasākumi, tomēr nozīmīgākie Latvijas eksporta tirgi varētu turpināt augt: runa, pirmkārt, ir par kaimiņiem - Igauniju un Lietuvu, kā arī Vāciju un Ziemeļvalstīm un, protams, Krieviju. Lielāks Latvijas eksporta pieaugums nozīmēs lielākus ieņēmumus uzņēmumiem un darbiniekiem, kas nozīmēs arī lielāku pirktspējīgo pieprasījumu un attiecīgi atstāt nelielu iespaidu uz cenām.«Raugoties tālākā nākotnē, inflāciju paaugstinošs risks ir situācija darba tirgū, proti, pieejamo prasmju neatbilstība darba tirgus pieprasījumam,» skaidro bankas vadītājs. Tā kā tautsaimniecība pārorientējas no nekustamā īpašuma burbuļa stimulētājām nozarēm uz eksporta bāzētu attīstību, tas radījis arī nozīmīgas pārmaiņas darba tirgū pieprasīto profesiju klāstā. Darba devējiem nepieciešami tādu jomu speciālisti, kuru sāk trūkt, neraugoties uz augsto bezdarbu. Tas notiek vienlaikus ar darbaspēka emigrāciju, cilvēkiem izmantojot ES darba tirgus piedāvājumu, kā arī ar minimālās algas pieaugumu no 180 uz 200 latiem.Šāda situācija var būtiski kavēt tautsaimniecības turpmāku attīstību - sekmēt produkcijas vienības darbaspēka izmaksu kāpumu un līdz ar to konkurētspējas pasliktināšanos. «Respektīvi, mēs atkal riskējam nonākt situācijā, kad algu kāpums apsteidz produktivitātes kāpumu. To var risināt valdība, savlaicīgi - jau gada sākumā - paaugstinot uz bezdarbnieku pārkvalifikāciju orientēto instrumentu īpatsvaru un samazinot nodarbinātību netieši ierobežojošo pasākumu intensitāti. Protams, vienmēr esam iestājušies, lai daļa no līdzekļiem, kas tiek novirzīti pārkvalifikācijai, lai likvidētu strukturālo bezdarbu, lai šie līdzekļi tiktu uzņēmējiem novirzīti tieši vai ar viņiem tiktu saskaņots nepieciešamo profesiju saraksts,» pauž I.Rimšēvičs.Īstermiņā riskus var radīt arī globālo norišu un nodokļu pieauguma rezultātā veicinātās inflācijas gaidas. Tas atsevišķiem uzņēmējiem var kalpot par ieganstu testēt tirgu - palielināt cenas vairāk, nekā to pamatotu izmaksu kāpums.Prognozējams, ka tautsaimniecības atveseļošanās turpināsies, tomēr izaugsme pa ceturkšņiem kļūs nedaudz lēnāka. To noteiks gan lēnāka ārējā pieprasījuma izaugsme, gan nodokļu kāpums. Kopprodukta gada pieaugums gan vēl kļūs lielāks zemās bāzes ietekmē, un 2011.gadā vidēji sagaidām IKP izaugsmi 3.3% apmērā. Tomēr jāņem vērā, ka globālā tautsaimniecība ir pakļauta arī nozīmīgiem riskiem.Latvijas Bankas padome vakar secinājusi, ka jaunākie Latvijas ekonomiskie rādītāji apstiprina tālāku pakāpenisku tautsaimniecības atkopšanos: kopprodukts audzis jau trīs ceturkšņus pēc kārtas, sagaidāms būs turpinājis augt arī ceturtajā ceturksnī. Vienlaikus redzams, ka inflāciju gada sākumā noteiks īslaicīgi piedāvājuma puses faktori - pievienotās vērtības nodokļa, kā arī globālo naftas un pārtikas cenu kāpums. Vidējā termiņā prognozējama inflācijas stabilizēšanās jau zemākā līmenī, un riski cenu stabilitātei nav nozīmīgi.Tādēļ Latvijas Bankas padome nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un banku sektoram noteikto obligāto rezervju normu.

Pievieno komentāru

Jelgava