Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Saeimas komisija konceptuāli atbalsta pašvaldību referendumu likumprojektu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegto Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, kas noteiks pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību.

Pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībās un ietekmēt domes darbību vietējo iedzīvotāju interesēs, norāda likumprojekta autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Likumprojekts pašvaldības iedzīvotājiem paredz arī tiesības atlaist pašvaldības domi, ja tā nerīkojas atbilstoši iedzīvotāju interesēm un ir zaudējusi vēlētāju uzticību.Apspriežot VARAM izstrādāto likumprojektu, deputāti vienojās, ka tā izskatīšanas gaitā ir nepieciešams precizēt jautājumu loku, par kādiem iedzīvotāji var rosināt referendumu, kā arī vēl jādiskutē par balsstiesīgo vēlētāju minimālo skaitu, kas nepieciešams, lai savāktu parakstus un referendums varētu notikt.  Likumprojektā noteikts, ka referendumus varēs rīkot par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju attiecībā uz pašvaldības autonomajām funkcijām un publiskajā apspriešanā nodotu pašvaldības būvniecības ieceri, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli.   Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referendumu varēs rosināt ne mazāk kā 15 procenti no balsstiesīgo skaita pēdējās domes vēlēšanās. Referendums būs uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalīsies vismaz puse no pēdējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, un referendumā nodotais jautājums par atbalstītu, ja par to būs nobalsojuši vairāk nekā puse no balsotājiem, kas piedalījušies konkrētajā referendumā. Referendumā pieņemtais lēmums stāsies spēkā ar referenduma rezultātu apstiprināšanas brīdi, un domei tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā.Pašvaldības referendumu varēs rosināt arī dome, ja tam piekrīt vismaz divas trešdaļas domes deputātu. Domes ierosināts referendums dos iespēju pašvaldībai ļaut iedzīvotājiem oficiāli paust savu viedokli par konkrēto jautājumu. Savukārt referendumu par domes atlaišanu varēs ierosināt ne mazāk kā 30 procenti no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita. Šādā referendumā nodotais jautājums būs uzskatāms par atbalstītu, ja par domes atlaišanu nobalsojušas vismaz divas trešdaļas balsotāju no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Likumprojekts paredz, ka domes atlaišanu nevarēs rosināt vienu gadu pēc jaunās domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru termiņa beigām. Pašvaldības dome nevarēs rīkot referendumu par domes atlaišanu, skaidro Saeimas Preses dienests.Savukārt pēc rezultātu paziņošanas referendumā par domes atlaišanu pašvaldības vēlēšanu komisijai lēmuma kopija būs jānosūta VARAM, lai sagatavotu attiecīgu likumprojektu izskatīšanai Ministru kabinetā un virzīšanai Saeimā. Referendumā par domes atlaišanu pieņemtais lēmums stāsies spēkā līdz ar attiecīgā likuma spēkā stāšanos. Atlaistās domes deputāti savus pienākumus turpinās pildīt līdz pagaidu administrācijas iecelšanai. Parakstīties par referendumu ierosināšanu varēs klātienē vai elektroniski portālā Latvija.lv. Plānots, ka parakstu vākšana referenduma ierosināšanai ilgs 30 dienas un iedzīvotāju paraksti būs notariāli jāapstiprina. Savukārt elektronisku parakstu vākšanu paredzēts ieviest no 2015.gada 1.janvāra. Parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai varēs uzsākt, ja pašvaldības dome būs izvērtējusi iespējas realizēt iespējamo ierosināto jautājumu un pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Šāds regulējums paredzēts, lai novērstu gadījumus, kad tiek savākti paraksti, taču vēlēšanu komisija konstatē, ka konkrēto jautājumu nevar nodot nobalsošanai. Patlaban pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas konsultatīvos nolūkos var organizēt publisku apspriešanu par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, kā arī par pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.  Plānots, ka pašvaldību referendumus varēs organizēt, sākot ar šā gada 1.jūliju. Par Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.

Pievieno komentāru

Jelgava