Saeimas komisija vēlas stiprināt vakarskolu lomu

Trešdien, 9.februārī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija analizēja nozīmīgu Latvijas izglītības sistēmas sastāvdaļu – vakarskolas. Deputāti secināja, ka no tradicionālajām vakara (maiņu) skolām tās ir kļuvušas par svarīgām mūžizglītības iestādēm, kurās pamata un vidējo izglītību iegūst gan cilvēki pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, gan arī skolēni ar mācību un saskarsmes problēmām, informē Saeimas Preses dienests.

Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete uzsvēra, ka «vakarskolu vērtība beidzamajos gados pieaug, jo tās nodrošina iespēju iegūt izglītību tiem, kuri ekonomisko grūtību vai citu iemeslu dēļ savulaik nav turpinājuši mācības vispārizglītojošās skolās. Latvijā izglītots cilvēks ir valsts konkurētspējas pamats, tādēļ svarīgi radīt pieaugušiem cilvēkiem piemērotu un pieejamu mācību vidi ikvienas pašvaldības teritorijā».Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvis Edgars Grīnis deputātus šodien informēja, ka šajā mācību gadā Latvijā darbojas 28 vakarskolas, kā arī vēl 51 skola īsteno vakarskolas vai neklātienes programmas. Tās kopumā apgūst vairāk nekā 13 800 audzēkņu, un teju 65 procenti no tiem ir vecāki par 19 gadiem. Beidzamajos gados gan vērojama tendence vakarskolas pievienot vispārizglītojošajām vidusskolām, pauda E.Grīns.Vakarskolas veic arī nozīmīgu sociālo funkciju, komisijas sēdē skaidroja vairākas šo skolu direktores. Tajās strādā īpaši izglītoti un pieredzējuši pedagogi, kuri spēj rast individuālu pieeju ikvienam audzēknim. Diemžēl principam «nauda seko skolēnam» ir arī ēnas puses, jo saasinājusies konkurence starp vakarskolām un vispārizglītojošām skolām, un arī pašvaldības ne vienmēr novērtē vakarskolu īpašo devumu novadu intelektuālā potenciāla attīstībā, pauda vakarskolu pārstāves.Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvis Jānis Krastiņš norādīja, ka rūpīgāk būtu jāpārdomā pašvaldību izglītības politika tieši valsts politikas kontekstā. Arī UNESCO izglītības programmu vadītāja Baiba Moļņika uzsvēra, ka valsts izglītības politikā vakarskolām ir ierādīta liela loma, bet tas ne vienmēr atspoguļojas pašvaldību skolu tīkla reorganizācijas koncepcijā. Viņa sacīja, ka pašvaldībai būtu jālepojas, nevis jākautrējas par vakarskolu eksistenci, jo tieši tās liecina par pašvaldības ieinteresētību sava novada un katra cilvēka izaugsmē. Svarīgi arī saistīt mūžizglītību un neformālo izglītību, un rast īsto veidu, kā aicināt cilvēkus papildināt izglītību. Komisijas deputāti pauda stingru atbalstu valsts politikai mūžizglītības, arī vakarskolu, stiprināšanā, tai pašā laikā izsakot zināmas bažas par vairāku pašvaldību tendenci likvidēt vakarskolas vai tās pievienot vispārizglītošajām skolām, nerēķinoties ar novada iedzīvotāju vajadzībām un vakarskolu izglītības procesa specifiku.Komisija aicināja IZM, Latvijas Pašvaldību savienību un arodbiedrības pārrunāt šos jautājumus ar pašvaldību deputātiem, novadu izglītības pārvaldēm un plašāku sabiedrību, lai īslaicīgu ekonomisku ieguvumu dēļ netiktu pieņemti pārsteidzīgi lēmumi par vakarskolu slēgšanu.

Pievieno komentāru

Jelgava