Šauļu aviobāzē Vācija pārņem NATO gaisa patrulēšanu (ar foto)

Trešdien Jelgavas kaimiņu apriņķī Lietuvā un sadraudzības pilsētā Šauļos, Zokņu aviācijas bāzē, notiks oficiālā NATO dalībvalstu vienību maiņa patrulēšanai Baltijas valstu debesīs. Vācu lidmašīnas bāzē ieradās jau otrdien, savukārt ASV vienība, kas mūsu debesīs patrulēja kopš 2010.gada 1.septembra, atgriežas savā pastāvīgajā bāzē Lielbritānijā.

Vācijas Gaisa spēku vienība ieradās jau otrdien, pie viena sākot jaunuzbūvēto angāru ekspluatēšanu. Oficiālā NATO gaisa patrulētāju maiņas ceremonija notiek 5.janvārī pulksten 10, zz.lv informē Lietuvas Gaisa spēku aviobāzes komandiera asistente kapteine Agne Libere.Kā informē Vācijas vēstniecība Rīgā, Vācijas Gaisa spēki uzdevuma izpildei norīkojuši «F4-F Phantom» tipa kaujas lidmašīnas, kā arī gaisa telpas kontroles personālu NATO gaisa telpas aizsardzībai. Kopumā Šauļos tiks izvietoti aptuveni 130 karavīri.Gaisa telpas kontrole patruļas lidojumos tiks uzticēta Vācijas Gaisa spēku 71.eskadrai «Richthofen», kas bāzējas Vitmundē Lejassaksijā. Karavīru kontingentu papildinās Gaisa spēku objektu apsardzes pulka «Friesland» karavīri no Jēveras Lejassaksijā. Vācijas lidmašīnas patrulēs līdz 2011.gada 28.aprīlim. Vācijas Gaisa spēki patrulēšanu uzņemsies ceturto reizi.Kā «Ziņas» jau rakstīja, visbiežāk regulāri mācību lidojumi notiek virs bāzes turpat Šauļu apriņķī. Retāk vienība izlido tālāk, turklāt tikai uz četrām vietām, kur NATO lidmašīnām ļauts nosēsties, – Tallinu, Rīgu, Kauņu un Viļņu. Biežāk iznākot lidot uz Rīgu, un tajās reizēs šķērso Jelgavas un Ozolnieku novadus, «Ziņām» pastāstīja ASV Gaisa spēku piloti – majors Ēriks Armentrouts un leitnants Bils Strohekers. Virs pilsētām parastajos apstākļos šīs patruļas nelido.ASV kontingenta sastāvā bija 120 personas – piloti, tehniķi, mediķi, loģistikas speciālisti, komunikācijas speciālisti u.c. – no kuriem lielākā daļa pastāvīgi izvietoti Lielbritānijā Karalisko Gaisa spēkos Leikenhītā, netālu no Kembridžas. ASV Gaisa spēku patrulēšanu (air policing) īstenoja 48.kaujas vienība un 493.kaujas eskadriļa. ASV kontingentu komandēja pulkvežleitnants Skips Pribils, 1943.gadā Eiropā dibinātās 493.kaujas eskadriļas komandieris.Jau ziņots, ka ASV patrulēšanas laikā bijis viens trauksmes gadījums oktobrī, kad nācies pavadīt divas Krievijas lidmašīnas, kas lidojušas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem starp Liepāju un Ventspili un nav atsaukušās Latvijas aicinājumam starptautiski pieņemtajā kārtībā identificēt sevi. Tas gan izrādījies nenopietns pārpratums, kas nav vērtējams kā draudi, pastāstīja Ē.Armentrouts.ASV piloti decembrī «Ziņām» pauda prieku, uzzinot, ka Latvijas valdība nolēmusi nākotnē kara aviācijai atļaut zemākus lidojumus, jo blīvi apdzīvotajā Rietumeiropā bieži trūkstot iespēju mācību lidojumiem zemā augstumā. To minimālā robeža būs 61 metrs virs pārlidojamās virsmas, bet tikai retāk apdzīvotās teritorijās. 2010.gada rudenī amerikāņi nomainīja poļus, pirms tam gada pirmajos četros mēnešos gaisa telpā patrulēja Francijas Gaisa spēki.2004.gada 16.martā Briselē Ziemeļatlantijas padomes dalībnieki nolēma, ka NATO nodrošinās Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzību. Tam par iemeslu bija Baltijas valstu lūgums, jo pašiem trūkst tehnikas šo funkciju izpildei. Patrulēšanu dalībvalstis veic pēc rotācijas principa, lai nodrošinātu gaisa telpas drošību, saglabātu Baltijas valstu suverenitāti un, ja nepieciešams, tās aizstāvētu pret ielaušanos.Katra valsts piedalās ar savu tehnisko aprīkojumu un personālu, piemēram, ASV rīcībā ir iznīcinātāji «F-15 C Eagle», Francijas – «Mirage - 2000», Vācijas – «Eurofighter Typhoon» un «F-4F Phantom», Polijas – MIG-29, poļu bruņojumā ir arī F-16 iznīcinātāji, ar kādiem patrulēja Turcijas lidotāji.2009.gadā NATO padome apstiprināja, ka alianses patrulēšanas misija Baltijas valstīs turpināsies līdz 2014.gadam. Iepriekš bija paredzēts, ka tas notiks līdz 2011.gadam, tomēr Latvija, Lietuva un Igaunija lūdza misiju pagarināt līdz 2018.gadam.

Pievieno komentāru

Jelgava