Sīkpartijas vērsušās Satversmes tiesā, jo nav dotas tiesības līdzvērtīgai diskusijai; piemin arī LNT diskusiju Jelgavā

LNT rīkotā politiskā diskusija Jelgavas kultūras namā ir starp vairākiem mediju pasākumiem, kas kļuvuši par pamatu sīkpartiju pārstāvju prasībai. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka viņiem nav tikusi dota iespēja piedalīties pirmsvēlēšanu diskusijās televīzijā un paust savu viedokli laikrakstos. Tāpat viņi sūdzas par visu Saeimas vēlēšanu likumu kopumā, lūdz to atcelt kā nedemokrātisku un neatbilstošu vairākiem Satversmes pantiem.

Nav gan zināms, vai tiesa vispār lietu ierosinās, aģentūrai BNS paudusi ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska. Tagad triju dienu laikā tiesas priekšsēdētājam jāizlemj, vai šis pieteikums vispār ir piekritīgs Satversmes tiesai. Ja tas tiks atzīts par piekritīgu, tad tiks nodots tiesnešu kolēģijai, kurai aptuveni mēneša laikā jāizlemj, vai lieta ir ierosināma.Tiesā vērsušies Didzis Ozols («Daugava-Latvijai»), Sigurds Graudiņš («Ražots Latvijā»), Andris Orols («Ražots Latvijā»), Mārtiņš Draudiņš («Daugava-Latvijai»), Eduards Mihaļevičs («Par prezidentālu republiku»), Juris Lapinskis («Tautas kontrole») un Klementijs Rancāns (Atbildība»).Ozols sūdzībā norāda, ka viņam bijusi atteikta piedalīšanās priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumā kanālā LNT, kaut arī pirms tam uz raidījumu viņa partija bija uzaicināta.«Politisko partiju saiets tika organizēts Jelgavas kultūras namā. Kad ierados uz raidījumu, mums tika paziņots, ka pēc koalīciju partiju lūguma LNT kanāla vadība ir pieņēmusi lēmumu jaunajām partijām vārdu pirmsvēlēšanu aģitācijā vispār nedot, bet, tā kā mazās partijas ir atbraukušas, tad nedrīkst partiju dzīt ārā no zāles, bet atļaut pasēdēt skatītāju un aplausu plaukšķinātāju vietās, lai atbalstītu mūsu koalīcijas partijas ar enerģisku plaukšķināšanu (aplausiem pēc katra sakarīgi izteiktā solījuma),» pieteikumā skaidro Didzis Ozols.Viņš turpina: «Es centos apelēt pie Latvijas Republikas Satversmes, kura man garantē Vienlīdzības principu Satversmes 91.pantā un daudzas citas «demokrātiskas» tiesības. Vēl papildus centos ieskaidrot, ka mūsu saraksts, līdzīgi kā koalīcijas partijām, ir reģistrēts Centrālā vēlēšanu komisijā un esam tāpat kā sešas izredzētās partijas iemaksājuši drošības naudu valsts budžetā un arī mums ir jānodrošina vienlīdzīgas tiesības piedāvāt Latvijas «suverēnai tautai» savus priekšvēlēšanu solījumus un izskaidrot šo solījumu realitāti. Man atbildēja, ka organizators mani saprot, bet neko nevar manā labā darīt, jo koalīcijas partijas ir pieprasījušas, lai nekādus konkurentus debatēs nepielaiž.»«Varbūt biju pārāk uzstājīgs un nevietā centos uzrādīt LR Satversmes brošūriņu, uz ko saņēmu brīdinājumu, ka, ja es nebeigšu uzmākties ar šo bezjēdzīgo brošūru (precīzāk ar savu makulatūru), vadītājs izsauks apsardzi un mani ar visu Satversmes brošūru izmetīs no zāles, neļaujot pat piedalīties plaukšķinātāju pulciņā. Kad es noprasīju vai LR Satversme Radio un televīzijas padomē nav cieņā, man atbildēja, ka minētai padomei ir saistoši mūsu politiskās elites rīkojumi un tā kā man ir vāja veselība un es nevēlējos nonākt ne slimnīcā, ne morgā, tad es «brīvprātīgi» piekritu pasēdēt plaukšķinātāju pulkā un kļūt par mūsu politiskās elites blamieri Pietuka Krustiņa vārdiem runājot no romāna «Mērnieku laiki». Mūsu uzdevums bija pēc katras bijušo deputātu kaut drusku sakarīgas frāzes enerģiski plaukšķināt, lai «suverēnā tauta» redz un dzird, ka mazās partijas ciena un atbalsta 100 gudrās galvas, kuras novedušas mūsu valsti 20 gados līdz defoltam,» klāsta D.Ozols.Līdzīgās situācijā dalās citi prasības pieteicēji. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka pašreiz spēkā esošais Saeimas vēlēšanu likums ir nedemokrātisks, jo ierobežo pilsoņu tiesības patstāvīgi izvēlēties tautas priekšstāvjus, par kuriem viņi vēlas balsot, un liek piespiedu kārtā balsot par partiju sarakstiem, neskatoties uz partiju sarakstos ietvertām personālijām pat tad, ja šie deputāti ir sevi parādījuši kā nevēlami tautas pārstāvji.Balsojums par kādu cienījamu deputātu kandidātu automātiski izslēdzot iespēju atdot savu balsi par vēl kādu citu godīgu un cienījamu deputātu kandidātu, kurš iepriekšējā sasaukumā ir sevi pierādījis kā godprātīgu un valsts izzagšanā neiesaistījušos personu. Tādējādi vēlēšanu likums izslēdz godīgu un demokrātisku balsojumu, uzsver iesniedzēji.«Lūdzam Satversmes tiesu izskatīt mūsu konstitucionālo sūdzību pēc būtības un atcelt nedemokrātisko un vēlēšanu tiesības ierobežojošo Vēlēšanu likumu, nosakot jauna, tiesiska un demokrātiska Vēlēšanu likuma pieņemšanas kārtību un paredzot tautas nobalsošanu par šo jautājumu, iespējams apvienojot ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām,» teikts sūdzībā.Jau vēstīts, ka arī Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), kura 10.Saeimas vēlēšanās kopā ar vēl vairākām sīkpartijām startēja no apvienības «Atbildība», otrdien valdes sēdē lems, vai vērsties ST, aicinot izvērtēt, vai ievērots konstitūcijas 6.pants par vienlīdzīgām vēlēšanām, atgādina BNS.Satversmes 6.pants noteic, ka «Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās». Partija uzskata, ka Satversme šajās vēlēšanās nav ievērota, jo pat sabiedriskajos medijos visiem politiskajiem spēkiem nav tikusi vienāda iespēja uzrunāt vēlētāju, līdz ar to nevar būt runa par vienlīdzīgām vēlēšanām.Ziņots arī, ka provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina - 10.Saeimā iekļuvuši tikai pieci politiskie spēki, no kuriem vislielāko atbalstu guvusi «Vienotība» (31,22%), otrajā vietā palikusi apvienība «Saskaņas centrs» (26,04%), trešajā - Zaļo un zemnieku savienība (19,68%). Par Nacionālo apvienību ««Visu Latvijai!«-«Tēvzemei un Brīvībai«/LNNK» balsis nodevuši 7,67%, bet par apvienību «Par labu Latviju» (PLL) - 7,65%.Parlamentā nav iekļuvusi Saeimā patlaban esošā partija «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā», kura saņēmusi tikai 1,43% balsu, bet vēl sliktāk gājis pārējiem septiņiem sarakstiem: apvienība «Ražots Latvijā» ieguvusi 0,97%, Pēdējā partija - 0,88%, partija «Par prezidentālu republiku» - 0,74%, apvienība «Atbildība» - 0,64%, partija «Tautas kontrole» - 0,41%, partija «Kristīgi demokrātiskā savienība» - 0,36% un pēdējā palikusi partija «Daugava-Latvijai» ar 0,17% atbalstu.

Pievieno komentāru

Jelgava