Skolotāju algas dažādās skolās un novados ievērojami atšķiras 5

Atalgojums skolotājiem dažādos novados ievērojami atšķiras, šonedēļ vēsta laikraksts «Izglītība un Kultūra». Vairāku novadu Izglītības pārvalžu vadītāji stāsta, ka pedagogu alga par vienu likmi ir atkarīga no tā, cik daudz novadā skolu un cik skolēnu šajās skolās mācās. Jo mazāk skolu un lielāks skolēnu skaits skolā, jo lielāks atalgojums skolotājiem.

Pedagogu algas 2010./2011.mācību gadā, tāpat kā pagājušajā, kad valstī tika ieviests finansēšanas modelis «nauda seko skolēnam», novados atšķiras, jo katra pašvaldība atšķirīgi lemj, kā sadalīt mērķdotāciju skolotāju algām. Daži novadi no lielo skolu finansējuma pāris procentus ir atvēlējuši mazajām skolām, lai tās varētu īstenot izglītības programmas pilnā apjomā.Citās pašvaldībās pieņemts lēmums par vienādu atalgojumu visu skolu pedagogiem atbilstoši Ministru kabinetā noteiktajām minimālajām darba algas likmēm. Daudzviet lauku skolās eksakto mācību priekšmetu, mūzikas, mājturības skolotājiem, kuriem ir mazāks stundu skaits, proti, nepilna likme jeb mazāk par 21 kontaktstundu nedēļā, atalgojums ir no 70 līdz 100 latiem pirms nodokļu nomaksas. Taču ir novadi, kuros atalgojums par vienu likmi pārsniedz 300 latus, jo skolu tīkls ir optimizēts, izveidojot skolas ar lielu skolēnu skaitu.Piemēram, Amatas novada pašvaldības Apvienotās izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska stāsta, ka pašvaldības atbilstoši finansēšanas modeļa «nauda seko skolēnam» formulai ir izrēķinājušas mērķdotāciju katrai skolai un skolas vadība veido tarifikāciju. «Aina ar pedagogu atalgojumu ir ļoti dažāda, piemēram, Amatas novadā, kur ir sešas skolas un turklāt pusē no tām ir neliels skolēnu skaits, skolotājiem ir minimālā algas likme - 255 lati, bet ir novadā arī skolas, kurās algas likme ir paaugstināta līdz 261 latam vai līdz 271 latam, jo šajās skolās mācās vairāk nekā 100 skolēnu. Amatas novadā ir trīs skolas, kur skolēnu skaits ir krietni zem simts skolēniem, un tās šogad tik tikko savelk kopā galus. Labi, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ieviesa skolēnu blīvuma koeficientu 1,3, jo Amatas novadā skolēnu skaits vispārizglītojošās dienas skolās ir vienāds vai mazāks par 0,5 skolēniem uz vienu kvadrātkilometru,» stāsta D.Dombrovska.Priekuļu, Jaunpiebalgas novadā, kur ir mazāk skolu un skolēni ir koncentrēti vienā lielā skolā, skolotāju darba algas likme ir noteikta augstāka - 350 lati un vairāk. Dombrovska atzīst, ka tarifikācijās viņa ir redzējusi dažiem eksakto mācību priekšmetu skolotājiem 70 latu lielu algu pirms nodokļu nomaksas, jo pamatskolās šiem skolotājiem ir ļoti neliels stundu skaits. Pagājušajā mācību gadā, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu stipendijas, daļa skolotāju ieguva papildu kvalifikāciju, lai varētu mācīt vairākus mācību priekšmetus.«Taču skolotāji jau neaiziet no skolas, viņi visi vēlas pretendēt uz lielāku stundu skaitu un saņemt augstāku atalgojumu. Tas varbūt vienā otrā skolā var ienest iekšēju konkurenci starp skolotājiem. Pagaidām es to neesmu jutusi. Manuprāt, šī konkurence būs ar negatīvu iezīmi. Kur lai paliek lauku skolotājs, kuram ir māja un ģimene? Piepilsētā situācija ir citāda, jo tur skolotājs var aizbraukt uz kādu citu skolu, bet ko darīt lauku skolotājam,» vaicā D.Dombrovska.Viņa atzīst, ka ne mazums skolotāju brauc un strādā vairākās skolās. Iespējams, ka daudzi no viņiem tikai pēc kāda laika veic aprēķinus par to, cik notērē ceļa izdevumos un cik nopelna. Arī skolu direktoru atalgojums ir atkarīgs no skolēnu skaita. Tajās skolās, kur skolēnu skaits ir neliels, direktora pamatdarba algas likme ir 447 lati, bet pašvaldībās, kur ir lielas skolas, direktora atalgojums var būt 500 līdz 600 lati.Pagājušajā mācību gadā septiņu novadu direktoru padome rakstījusi vēstuli IZM un Latvijas pašvaldību savienībai, kurā norādījusi, ka skolotāji, veicot vienādu darbu, saņem ļoti atšķirīgu darba samaksu. «Manuprāt, tas nav pareizi. IZM uzskata, ka tas veicina konkurenci un ir virzītājspēks. Ja atšķirība darba samaksā ir 10-20 lati, to vēl var saprast, bet, ja atšķirība ir simtos latu, tas vairs nav saprotams,» teica D.Dombrovska.Pārvaldes vadītāja uzteic visas astoņas pašvaldības, kuras ir radušas iespēju piemaksāt trūkstošo naudu interešu izglītībai. Dombrovska uzskata, ka izglītības kvalitāte nepasliktinās un skolotāji strādā tikpat aizrautīgi, pat zinot, ka skolā 20 kilometru attālumā saņem 100 līdz 200 latus lielāku algu. Tiesa, neesot zināms, cik ilgi skolotāji to izturēšot.

Pievieno komentāru

Komentāri 5

Resnais

to skolotāja: 260 nav maz ;) un piekrītu, ka izglītībai nav jēgas, es saņemu vairāk, bez mgr.

pirms 11 gadiem, 2010.10.18 14:27

skolotaja

http://www.kasjauns.lv/lv/news/ekonomikas-ministrija-alga-virs-ls-1000-septembri-izmaksats-sesiem-darbiniekiem&news_id=31220

pirms 11 gadiem, 2010.10.17 18:33

skolotaja - nu ja

Liela gan. Strādāju 1,2 slodzes, uz rokas saņēmu 260 Ls. Principā tiešām nesūdzos krīzes laikā: labi, ka ir darbs un alga, bet ...
Kāda jēga augstākajai izglītībai un maģistra grādam, šajā un papildizglītībā ieguldītajam laikam, ja cilvēks bez izglītības pelna vairāk? Savukārt ķieģeļus staipīt arī negribētos...

pirms 11 gadiem, 2010.10.17 18:28

nu ja

skolotaju algas nemaz nav tik mazas krizes laika

pirms 11 gadiem, 2010.10.17 17:54

nesapraša

Manā mazajā galviņā tas viss nesalien,labi saprotu mazāk bērnu , klusāk, mierīgāks darbs utt. Bet tā ņemot vai nav vienalga, cik bērnus māca algai jābūt vienādai. Skolotājam taču, tā ir darba stunda, kur viņš ir vainīgs , ka nav to cilvēciņu. Jāgatavojas tāpat ir kada nauda pakaļ skolēnam??????? Bezbērnu nodoklis jāievieš par to , ka mīlējās un bērnus nelaiž pasaulē, tad arī būs nauda......

pirms 11 gadiem, 2010.10.17 17:03

Jelgava