Tiesa atļauj Pilsoņu un nepilsoņu savienības un Latvijas Antifašistiskās komitejas pasākumus 16.martā Rīgā

Administratīvā rajona tiesa piektdien, izskatot Pilsoņu un nepilsoņu savienības un Latvijas Antifašistiskās komitejas sūdzības par Rīgas pašvaldības liegumu rīkot pasākumus 16.martā, tomēr nolēma tos atļaut, aģentūra BNS uzzināja tiesā.

Tiesas sēdē, kurā bija ļauts klāt būt arī mediju pārstāvjiem, Valsts policijas un Drošības policijas pārstāvji norādīja, ka vēl pirms pašvaldības atzinuma par pasākumu aizliegšanu drošības iestādes izvērtēja iesniegtos pieteikumus un arī ar tiem saistītos riskus un bija atzinušas, ka šos pasākumus labāk ir atļaut, jo tad tie ir sankcionēti un ir zināmi rīkotāji un scenārijs. Valsts policijai nav zināma konkrēta informācija par iespējamiem riskiem šo pasākumu laikā, tikai uzskaitīti iespējamie riski par provokācijām.Pēc argumentu uzklausīšanas tiesneses vaicāja Rīgas domes pārstāvjiem, kāpēc tad pasākumi aizliegti, ja policija nav norādījusi uz tiešiem draudiem. Domes pārstāvji Ilze Gūtmane un Aigars Ločmelis konkrētu atbildi nesniedza, taču uzsvēra, ka lēmums balstīts uz likumsargu sniegto informāciju par iespējamiem draudiem, taču domes juristi acīmredzot nav uzzinājuši visu informāciju, ko norādījusi policija. Gūtmane arī uzsvēra, ka aizliegums pieņemts, ņemot vērā iespējamās konfrontācijas un apdraudējumu sabiedrības drošībai un kārtībai.Pieteikto pasākumu pārstāvis Vladimirs Buzajevs tiesas sēdes laikā norādīja, ka pašvaldības vienīgais arguments pasākumu aizliegšanai bija bažas par pretēju viedokļu sabiedrības grupu sadursmēm, kas varētu pāraugt masu nekārtībās. Tomēr, viņaprāt, bažas par iespējamām sadursmēm nevar būt pamatojums aizliegt uzskatu paušanas brīvību, bet valsts pienākums ir nodrošināt pasākumu drošu norisi.Tāpat RD saskaņā ar tiesas nolemto jāatmaksā 20 latu katrai no pieteikumus iesniegušajām organizācijām par valsts nodevu par pasākumu pieteikšanu.Pilns sprieduma teksts šajā lietā būs pieejams 31.martā, tad to varēs pārsūdzēt 30 dienu laikā.Līdz šim tiesā bija saņemtas tikai šo biedrību sūdzības, un tās bija apvienotas vienā lietā.Pārējo 16.martā iecerēto pasākumu pieteicēji - "Daugavas vanagi Latvijā", "Simtgadnieku kustība" un privātpersona Pjotrs Gruca - sūdzības tiesā ar aicinājumu atcelt pašvaldības noteikto aizliegumu pasākumu norisei pagaidām vēl nav iesnieguši. To gan vēl var pagūt izdarīt līdz nākamās nedēļas sākumam, lai tiesa pirms 16.marta šīs sūdzības pagūtu izskatīt.RD pārstāvis Uģis Vidauskis pēc tiesas sēdes žurnālistiem tomēr atkārtoti teica, ka izpilddirektora pienākumu izpildītājs nolēmis aizliegt pasākumus 16.martā, ņemot vērā rakstveida informāciju, kas bija saņemta no policijas, un vadoties pēc likuma par sapulcēm, gājieniem un piketiem. Viņš noraidīja, ka lēmums būtu politizēts.Par to, vai pašvaldība pārsūdzēs tiesas spriedumu atļaut abu antifašistisko biedrību plānoto pasākumu norisi, tiks lemts pēc pilna sprieduma teksta saņemšanas, taču tad jau "vilciens būs aizgājis", jo 16.marts būs pagājis un nebūtu vērts tērēt līdzekļus par iesaistīšanos sprieduma pārsūdzēšanā, klāstīja Vidauskis.Pilsoņu un nepilsoņu savienība 16.martā skvērā pie Brīvības pieminekļa vēlas rīkot sapulci pret fašisma glorifikāciju Latvijā, paredzot, ka pasākumā varētu piedalīties aptuveni piecdesmit cilvēku. Sapulci pret fašisma glorifikāciju Latvijā organizē arī Latvijas Antifašistiskā komiteja, arī šajā pasākumā varētu piedalīties piecdesmit cilvēku.Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve pirmdien nolēma aizliegt rīkot visus 16.martā, Leģionāru atceres dienā, pieteiktos pasākumus. Šāds lēmums pieņemts pēc Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz iespējamiem būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.Aizliegumus rīkot gājienus, sapulces un piketus pie Brīvības pieminekļa un tā tuvumā saņēma biedrība "Daugavas vanagi Latvijā", biedrība "Daugavas vanagi Latvijā Limbažu nodaļa", biedrība "Pilsoņu un nepilsoņu savienība", biedrība "Latvijas Antifašistiskā komiteja", biedrība "Simtgadnieku kustība" un privātpersona Pjotrs Gruca.

Pievieno komentāru

Jelgava