Tikai piektdaļai Zemgales iedzīvotāju noteicošā ir maizes cena

Cena nav galvenais kritērijs, ko Zemgales iedzīvotāji ņem vērā, iegādājoties maizi. Pircējiem tikpat svarīgs ir arī derīguma termiņš un tas, cik maize mīksta, noskaidrots veikalu tīkla «Maxima» veiktajā aptaujā. Zemgales iedzīvotāji aptaujā atklājuši arī savus brokastošanas paradumus un atzinuši, ka vēl arvien mēdz ievērot senču ticējumus par maizi.

Katrs piektais Zemgales iedzīvotājs, iegādājoties maizi, to vispirms vizuāli novērtē un pārliecinās, cik tā ir mīksta. Tikpat daudz iedzīvotāju galvenokārt vadās pēc maizes derīguma termiņa. «Maxima» veiktajā aptaujā vien 20 procenti iedzīvotāju atzinuši, ka, izvēloties maizi, lielāko uzmanību pievērš tās cenai, un tikai 16 procentiem iedzīvotāju svarīgākais ir maizes sastāvs un uzturvērtība, informē pētījuma veicēji. «77 procenti aptaujāto Zemgales iedzīvotāju maizi uzturā lieto katru dienu, turklāt arī šajā Latvijas reģionā ir stipri iesakņojusies brokastu maizīšu kultūra – lielākā daļa jeb 62 procenti Zemgalē dzīvojošo ik rītu gatavo un brokastu galdā ceļ dažādas maizītes. Desmitā daļa Zemgales iedzīvotāju brokastis neēd vispār, turklāt arī citi ēdieni šajā reģionā dzīvojošajiem brokastu galdā nav īsti cieņā, piemēram, citos reģionos iecienītā auzu pārslu vai citu graudaugu putra ieguvusi vien septiņu procentu zemgaliešu balsu,» aptaujas rezultātus skaidro «Maxima Latvija» preses sekretārs Ivars Andiņš.Zemgales iedzīvotāji turas pie klasiskām vērtībām, jo savu iecienītāko sviestmaizi veido no pavisam tradicionālām ēdmaņām – maizei uzklāj sviesta kārtiņu, tai pāri liek sieru, ko rotā ar tomāta šķēlīti. Vienlīdz populārs ikrīta rituāls ir sviestmaizes bagātināt ar šķiņķi vai desu. Aptauja arī atklājusi, ka populārākā Zemgales iedzīvotāju vidū ir rupjmaize, ko izvēlas 30 procenti aptaujāto. Aptaujā noskaidrots, ka ne tikai Zemgalē, bet arī citviet Latvijā vēl joprojām tiek ievēroti dažādi senču ticējumi par maizi. Teju puse Latvijas iedzīvotāju vienmēr nobučo maizīti, ja tā nokritusi zemē, savukārt katrs piektais nekad no galda neslauka zemē maizes drupačas, jo ticējums vēsta, ka tad Dievs apskaišas un maizi vairs nedod. Toties 14 procenti Latvijas iedzīvotāju ievēro, ka maizes kukuli nedrīkst likt augšpēdus, jo tad būs bads mājās. Uz jautājumu, kas varētu veicināt labāku maizes garšu, vairāk nekā puse aptaujāto atzinuši, ka maizīte noteikti labāk garšotu, ja tā tiktu cepta pēc sentēvu metodēm, savukārt teju trešdaļa iedzīvotāju ir pārliecināti, ka maize tiem šķistu gardāka, ja to vēl siltu pastnieks ik rītu atnestu kopā ar avīzēm. Aptauja par maizes lietošanas paradumiem tika veikta no 14. līdz 19.septembrim, tajā piedalījās 2709 respondenti.

Pievieno komentāru

Jelgava