Valdība spriedīs par fonda izveidi palīdzības sniegšanai ārkārtas situācijās nonākušajiem tautiešiem

Valdība otrdien spriedīs par fonda izveidi palīdzības sniegšanai ārkārtas situācijās nonākušajiem tautiešiem, liecina sēdes darba kārtība. Paredzēts, ka Ārlietu ministrija (ĀM) līdz 3.oktobrim izveidos darba grupu, kas izstrādās kārtību, kā sniedz palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem un kā tiek atmaksāti aizdotie līdzekļi. Darba grupā būs pārstāvji no Finanšu, Labklājības, Tieslietu, Veselības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības. Ekspertiem darbs jānoslēdz gada beigās.

ĀM norādījusi, ka pēdējo desmit gadu laikā būtiski pieaugusi Latvijas iedzīvotāju mobilitāte – arvien vairāk cilvēku dodas uz ārzemēm, izmantojot Eiropas Savienības dalībvalstu atvērto darba tirgu. Vienlaicīgi pieaug arī negadījumu un ārkārtas situāciju skaits, taču ĀM iespējas ātri un efektīvi atrisināt šos gadījumus ir ierobežotas, jo ne Ārlietu ministrijas, ne kādas citas valsts institūcijas rīcībā nav līdzekļu, kurus varētu izmantot palīdzības sniegšanā.Pirms pāris gadiem ĀM jau bija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēja procedūru, kā palīdzēt ārvalstīs nelaimē nonākušajiem tautiešiem, lai viņi varētu atgriezties Latvijā, un kā vēlāk aizdoto naudas summu atgūt. Tomēr projekta virzība apstājās, jo tam nepieciešams papildu finansējums, kas ekonomiskās krīzes laikā nebija iespējams.Tādēļ ministrija izstrādāja grozījumus likumā, lai jautājumu par fonda izveidi atliktu līdz 2013.gadam.Pēc ĀM aplēsēm, fondam būtu nepieciešami aptuveni 50 tūkstoši latu.Paredzēts, ka fonda līdzekļi tiks piešķirti kā materiālā palīdzība personai, izmaksātajā summā iekļaujot atpakaļceļa biļetes izmaksas, citus ar atgriešanos Latvijā saistītus pakalpojumus, kā arī personai piešķirtus nelielus skaidrās naudas līdzekļus. Ar personu paredzēts slēgt aizdevuma līgumu.Lēmumu par aizdevuma piešķiršanu pieņems Ārlietu ministrijas amatpersona, nosakot piešķiramās materiālās palīdzības maksimālo apmēru un tās atmaksas termiņu. Ja persona neatmaksās aizdotos līdzekļus noteiktajā termiņā un apmērā, ĀM vērsīsies tiesā ar lūgumu nodrošināt prasības izpildi.Izstrādājot iepriekš minēto noteikumu projektu, ĀM secināja, ka plānotā finanšu līdzekļu aizdošanas un atmaksas mehānisma veiksmīgai darbībai būtu nepieciešama koordinēta vairāku institūciju rīcība, lai nodrošinātu palīdzības risinājumus dažādām personu grupām un dzīves situācijām.Papildus tam būtu jārisina arī jautājums, kā būtu sedzami izdevumi medicīniskas evakuācijas gadījumos, ņemot vērā, ka to skaits pēdējos gados ir būtiski pieaudzis. No 2009. līdz 2011.gadam konsulārais dienests bijis iesaistīts 26 šādu gadījumu risināšanā. Vairumā no šiem gadījumiem medicīniskās evakuācijas izdevumus sedza ārzemju puse – pašvaldība, ārstniecības iestāde, sociālais dienests, vai cietusī persona un tās radinieki. Atsevišķos gadījumos finansējumu piešķīra Latvijas pašvaldības vai ārstniecības iestādes. Tāpat finansējums ir ticis saņemts no Latvijas un ārzemju Sarkanā Krusta, labdarības portāla "Ziedot.lv" un sabiedriskas organizācijas.Evakuācijas nepieciešamība rodas situācijās, kad persona, kurai nav vai ir neatbilstoša veselības un dzīvības apdrošināšana, nespēj segt izdevumus par ārzemēs saņemtajiem ārstēšanās un repatriācijas pakalpojumiem.Konsulārā dienesta pieredze liecina, ka ar medicīnisko evakuāciju saistītās izmaksas būtiski pārsniedz tās summas robežas, par kādu cietusī persona vai tās radinieki varētu slēgt aizdevuma līgumu, piemēram, pacienta repatriācija no Polijas ar sauszemes transportu izmaksā 2500 latu, ar speciālo avioreisu no Norvēģijas – 12 000 latu, personas ārstēšana un evakuācija no Īrijas izmaksā 80 000 latu. Turklāt, ievērojot Materiālās palīdzības fonda plānoto apmēru, medicīniskās evakuācijas gadījumi var patērēt šim mērķim paredzētos budžeta līdzekļus īsā laika periodā vai būtiski pārsniegt tā limitu.Tā kā pašlaik Latvijā nav neviena normatīvā akta, kas regulētu materiālās palīdzības sniegšanu personām, kuras nonākušas ārkārtas situācijā ārvalstīs, ĀM ierosina izveidot darba grupu.

Pievieno komentāru

Jelgava