Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

VARAM: ES fondu projektu īstenošanā pašvaldībās nereti dominējušas politiskās intereses

Daļa pašvaldību, īstenojot Eiropas Savienības (ES) fondu finansētus projektus, nereti ir vadījušās pēc politiskām, ne sabiedrības interesēm, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze.

Ierēdne intervijā aģentūrai LETA pastāstīja, ka, izvērtējot ES fondu apgūšanu pašvaldībās, ministrija saskārusies ar gadījumiem, kad tiek risinātas īstermiņa problēmas, un risinājumi ir mazāk saistīti ar nepieciešamību nodrošināt darbavietas, veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā, bet gan vairāk ar dzīves kvalitāti, kur projektu iespējams īstenot īsā laika periodā, ātri redzēt rezultātu un ātri iegūt vēlētāju uzticību. «Tie ir tādi, mūsuprāt, vairāk politisku motīvu vadīti projekti. Piemēram, iekšpagalmi, strūklakas, parki un pārējie tāda veida labumi,» raksturoja Raugze, piebilstot, ka gadījumā, ja tiek attīstīta kāda industriāla zona, to ir grūti uzreiz pamanīt, kā arī labums nav uzreiz, bet gan ilgtermiņā.Viņasprāt, ES fondu apguvē nereti ir dominējusi īstermiņa domāšana, tomēr atzina, ka pati ministrija to ir pieļāvusi. «Mēs paši dodam pašvaldībām izvēlēties, taču tās nav tās izvēles, ko mēs gribējām redzēt,» viņa atzina. Tāpēc plānojot nākamo ES fondu apgūšanas periodu, VARAM plāno aicināt pašvaldības domāt par tādiem projektiem, kas dod atdevi ilgtermiņā un ir saistīti ar teritorijas ekonomisko attīstību.Savukārt VARAM Reģionālās politikas departamenta vadītā Raivis Bremšmits skaidroja, ka projektu izvēli lielā mērā ietekmējušas arī pašvaldību budžeta iespējas - jo mazāks ir budžets, jo mazākas saistības tās var uzņemties, tāpēc arī nereti nolemts par labu īstermiņa uzlabojumiem - iekšpagalmu remontiem un strūklaku uzstādīšanai. Savukārt, ja pašvaldības ir apvienojušās lielākās teritoriālajās vienībās, iespējas ir plašākas. Kā labu piemēru viņš minēja Ogres novadu - agrāk, kad mazās pašvaldības bija atsevišķi, tās nevarēja atļauties apjomīgu projektu īstenošanu. savukārt patlaban, kad Ogres novada budžets ir vairāki desmiti miljonu latu, ir iespējams uzņemties lielākas saistības.VARAM, izvērtējot administratīvi teritoriālo reformu, izvērtējusi arī ES fondu apguvi un analizējusi pieļautās kļūdas. Tās fondu apguve bijusi divos līmeņos - kļūdas bijušas konceptuālas - par to, kādi projekti tiek piedāvāti un kāda ir to vadība, kas novedusi pie neattiecināmām izmaksām.

Pievieno komentāru

Jelgava