Visvairāk bezdarbnieku ir jauniešu vidū

Lielais bezdarbs jauniešu vidū ir aktuāla tendence visā pasaulē, tostarp Latvijā, taču mūsu valstī ekonomiskās krīzes iespaidā bezdarba līmenis jauniešu vidū turklāt vēl divreiz pieaudzis. Šā gada pirmajā ceturksnī jauniešu vidū bija pat gandrīz 40% bezdarbnieku. Pēc pēdējiem datiem, kopumā bez darba Latvijā ir 24 042 jaunieši, šodien raksta "Latvijas Avīze".

Četri tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku ir tikai 15 līdz 19 gadus veci. Var jautāt, kāpēc viņi ir bezdarbnieku, nevis skolēnu reģistrā. Šie jaunieši visbiežāk ieguvuši tikai pamatizglītību. Kopumā jauno bezdarbnieku vidū 30,4% ieguvuši tikai pamatizglītību. Lielākā daļa jauniešu bezdarbnieku – gandrīz 8000 vai 33,4% – gan ir ar vispārējo vidējo izglītību.Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals uzskata – jauniešiem jāspēj precīzi izvēlēties savs izglītošanās ceļš, tad vairāk jauno cilvēku iegūs profesiju un neizbirs no izglītības sistēmas. Vajadzētu arī panākt, lai jaunieši, kas nevar atrast darbu četru mēnešu laikā pēc izlaiduma, nepaliktu bezdarbnieku rindās, bet gan turpinātu izglītoties. Būtu jāievieš izglītības iestāžu absolventu karjeras monitorings, lai būtu redzams, kur paliek skolu beidzēji, vai viņi atrod darbu. Turklāt iecerēts pedagoģijas studentiem mācīt arī, kā palīdzēt skolēniem izvēlēties izglītošanās un karjeras ceļu.Daļa skolotāju gan jau tagad apmācīti karjeras izglītošanā. Taču Salaspils 1.vidusskolas skolotāja Diāna Šķēle teic, ka pusaudža karjeras plānošana atkarīga arī no skolēna ģimenes. Novērots, ka pusaudžiem trūkst prasmes patstāvīgi plānot savu nākotni un karjeru. Lai rosinātu skolēnus vairāk domāt par savu karjeru, klases audzinātājs var organizēt skolēnu tikšanos ar cilvēkiem, kas daudz sasnieguši, vest viņus mācību ekskursijās un skolēnu izglītošanā par karjeras jautājumiem iesaistīt arī citus skolas pedagogus.Gādāt par jauniešu izglītošanu un nodarbinātību ir arī viens no uzdevumiem, par ko vienojušās Eiropas Savienības dalībvalstis. 2020.gadā augstāko izglītību ieguvušiem vajadzētu būt 40% trīsdesmitgadnieku. Tāpēc jāpanāk, lai samazinās studentu atbirums augstskolās. Patlaban augstskolas diplomu saņem tikai 45% no tiem, kas sāk studijas.Labklājības ministrija "uzzīmējusi" tipiskāko jaunieša bezdarbnieka portretu. Tā ir jauniete, bez profesijas vai mazkvalificēta darbiniece, kas "izkritusi" no izglītības sistēmas, ar sociāla rakstura problēmām un tendenci uz ilgstošu bezdarbu.Ministrijas speciālisti gan uzsver, ka ne visi jaunie bezdarbnieki ir tieši šādi, taču tās ir tipiskās viņu iezīmes.Pirms iestāties bezdarbnieku rindās, jaunieši visbiežāk – 2135 gadījumos – strādājuši par pārdevējiem veikalā. 1046 gadījumos viņi bijuši palīgstrādnieki. Trešā populārākā pirms bezdarba profesija ir pārdevējs konsultants. Jaunietes bezdarbnieka statusam bieži vien piesakās pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.Nav pamata cerēt, ka, ekonomikai atkopjoties, strauji saruks arī bezdarbnieku un jauno nenodarbināto cilvēku skaits. "Darba devēji joprojām ļoti skaita naudu, krīzes iespaidā viņi iemācījušies iztikt ar mazāku darbinieku skaitu," stāsta Labklājības ministrijas Darba departamenta direktors Imants Lipskis. Arī pēc krīzes darba devēji vairs nepiedāvās tik daudz darba vietu, cik bija radītas 2007. un 2008.gadā.Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka samērā zems bezdarba līmenis – zem 10% – būs tikai 2015.gadā.Turklāt darba devēji vēlas profesionālus darbiniekus ar labu izglītību un darba pieredzi, bet jauniešiem bezdarbniekiem parasti pietrūkst vai nu izglītības, vai pieredzes, vai pat abu kopā.Labklājības ministrija ir organizējusi dažādus pasākumus jaunajiem bezdarbniekiem. Jauniešiem piedāvātas karjeras konsultācijas, īpašas darba prakses jauniešiem ar 120 latu stipendijām, apmācības pie potenciālā darba devēja u.c. Aptuveni 1000 jauniešu patlaban studē par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Jāsaka gan, ka jauno bezdarbnieku skaitu šie pasākumi būtiski nav mazinājuši – salīdzinot ar pagājušo gadu, jauno bezdarbnieku skaits sarucis par aptuveni 2000. J.Gaigals tikmēr uzskata, ka "izdarīts ir ļoti daudz".

Pievieno komentāru

Jelgava