Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jelgavas novada bāriņtiesa: Tikai likuma grozījumi vien neatrisinās pamatproblēmu audžuģimeņu atrašanā 1

Jelgavas novada bāriņtiesa savā darbā jau zināmā mērā vadās saskaņā ar Labklājības ministrijas (LM) ieceri, taču grozījumi Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā vien nerisinās pamatproblēmu, aģentūrai LETA skaidroja Jelgavas novada pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece Solveiga Alksne.

Viņa skaidroja, ka iespēju robežās bez vecāku gādības palikušos zīdainīšus un mazuļus bāriņtiesa ievieto audžuģimenēs, kur pieejama individuālāka aprūpe un ģimeniska vide. Tomēr Alksne uzskata, ka grozījumi likumā vien nerisinās pamatproblēmu, jo jautājums ir risināms kompleksi un sasaistīts ar ļoti daudz palīginstrumentiem, par kuriem pašlaik vēl nemaz nav lemts.Viens no veicinošiem faktoriem, lai rastos audžuģimenes, protams, ir finansiālais atbalsts no valsts, bet tikpat lielā mērā - atbalsta sistēma likumdošanā. Pašlaik valsts noteiktā ikmēneša summa audžuģimenei ir tikai 80 latu neatkarīgi no ievietoto bērnu skaita ģimenē.Jelgavas novada pašvaldība no saviem budžeta līdzekļiem par katru audžuģimenē ievietotu bērnu maksā audžuvecākiem ikmēneša uzturēšanas naudu 115 latu apmērā. Ja uzstādījums ir veicināt tieši zīdainīšu, mazuļu nonākšanu ģimeniskā vidē, būtisks ir ne tikai ģimenei pienākošais atalgojums, bet arī tas, lai valsts nodrošinātu sociālās garantijas.Turklāt jāņem vērā, ka nereti bērniem, kas izņemti no nelabvēlīgām ģimenēm, veselības problēmas, emocionālas traumas prasa īpašu aprūpi, speciālistu apmeklēšanu, medikamentu iegādi, skaidroja Alksne.Līdz ar to atkal jautājums ir gan par finansiālu atbalstu specifiski zīdaiņu vai mazu bērnu aprūpei, gan audžuvecāku kompetenci šādu mazuļu audzināšanā. Ja iztrūkst tieši kompleksas atbalsta sistēmas, nav garantiju, ka kāda audžuģimene uzņemsies aprūpēt mazuli ar nopietnām veselības problēmām.Jelgavas novada pašvaldības bāriņtiesa ir viena no tām, kas savā darbā jau līdz šim nepārtraukti darbojusies saskaņā ar ierosināto ieceri - pēc iespējas ātrāk zīdaiņus un mazuļus ievietot audžuģimenē, pauda bāriņtiesas pārstāve.Nereti ir tā, ka tieši pēc konfliktsituācijas ģimenē, kur krīzes brīdī zīdainītis tiek izņemts, viņš tajā pat dienā tiek nogādāts audžuģimenē. Taču kopumā - pagājušajā gadā Jelgavas novadā ārpusģimenes aprūpē atradās 137 bērni, no tiem 30 bērni ievietoti audžuģimenēs, 60 dzīvoja pie aizbildņiem, bet 47 - bērnu aprūpes iestādēs.Jelgavas novadā uz 2011.gada 31.decembrī bija 20 ģimenes, kurām ar bāriņtiesas lēmumu piešķirts audžuģimenes statuss, savukārt šogad audžuģimenes statusam tiek virzītas vēl divas ģimenesLETA jau ziņoja, ka Ozolnieku novada pašvaldības pieredzē nav nācies sastapties ar praksi, ka bērnus mērķtiecīgi ievietotu valsts finansētos bērnunamos, lai taupītu līdzekļus, taču ne vienmēr iespējams atrast piemērotu audžuģimeni.Ozolnieku novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Iveta Strēlniece aģentūrai LETA skaidroja, ka varbūt ir iespējams, ka kādā no Latvijas pašvaldībām ir tendence bērnus, kuri jaunāki par diviem gadiem, ievietot valsts finansētos bērnunamos, lai taupītu līdzekļus, bet tas ir tikai pieņēmums un šāda pieeja noteikti nav attiecināma uz Ozolnieku novada pašvaldību, kur bāriņtiesa pēc iespējas meklē bērniem piemērotu audžuģimeni.«Neapšaubāmi, iespēja augt ģimeniskā vidē būtu bērnu interesēm visatbilstošākā, tomēr ne vienmēr ir iespējams nekavējoties atrast piemērotu audžuģimeni vai aizbildni, tādēļ ir jāizvēlas bērnu ievietot iestādē, kurā bērns var uzturēties noteiktu laiku,» pauda Strēlniece.Kā ziņots, LM izstrādātie priekšlikumi likuma grozījumiem paredz, ka pašvaldībām būs aktīvāk jāmeklē aizbildņi un audžuģimenes bāreņiem un citiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri jaunāki par diviem gadiem, un vairs nevarēs bērnunamu uzskatīt par ilglaicīgu vietu mazuļa augšanai un mazuļiem bērnunams varēs būt tikai pagaidu risinājums uz laiku līdz sešiem mēnešiem.LM plāno drīzumā izskatīšanai Saeimā virzīt grozījumus Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā. Tie paredz, ka valsts finansēta sociālā aprūpe institūcijās bērniem bāreņiem un bērniem, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības, vecumā līdz diviem gadiem tiks nodrošināta kā pagaidu risinājums - ne ilgāk kā sešus mēnešus - līdz cita ārpusģimenes pakalpojuma, proti, audžuģimenes vai aizbildņa, nodrošināšanai. LM Sociālo pakalpojumu organizācijas nodaļas speciāliste Elvīra Grabovska atgādinājusi, ka tā tiktu pastiprināti pašvaldības pienākumi - «pēc tam, kad pagājis pusgads, iepriekšējais lēmums vairs nebūs spēkā, un pašvaldība būs spiesta domāt, kā rīkoties tālāk, nevis tikai atrakstīties».

Pievieno komentāru

Komentāri 1

ap

kādus gadus atpakaļ daži speciālisti, kas patreiz strādā Jelgavas novadā, darīja visu, lai izņemtu bērnus no ģimenēm un ievietotu bērnunamā :(
Toreiz tas bija finansiāli izdevīgi pašvaldībai...

pirms 8 gadiem, 2012.08.15 15:25

Vietējās ziņas