Jelgavas novada domes deputāti apstiprina dzīvokļu politikas vadlīnijas 2014. – 2020. gadam 1


Apvienoto komiteju sēdē Jelgavas novada domes deputāti izskatīja un virzīja apstiprināšanai domē Jelgavas novada mājokļu politikas vadlīnijas 2014. – 2020. gadam. Dokuments sagatavots, lai veicinātu pašvaldības dzīvokļu saimniecisku izmantošanu, uzlabotu to stāvokli, kā arī, lai motivētu iedzīvotājus īrētos dzīvokļus iegādāties īpašumā.

Kopš valstī ir noslēdzies privatizācijas process, Jelgavas novadā neprivatizēti palikuši 1170 dzīvokļi. Tomēr šajā laikā ir mainījušies jomu reglamentējušie normatīvie akti, kas būtiski grozījuši pašvaldības lomu īres tirgū. Patlaban pašvaldība izīrē sev piederošos dzīvokļus saskaņā ar likumā „Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” noteiktajiem principiem. Šis likums nosaka, kuras personas ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvojamo jautājumu risināšanā, kā arī kārtību, kādā tiek sniegta palīdzība. Tās galvenokārt ir sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas. Šobrīd, saskaņā ar pašvaldības aplēsēm, vien apmēram piektdaļa no visiem dzīvokļiem ir izīrēta saskaņā ar likuma prasībām, vai, kur faktiskā situācija atbilst likumā noteiktajiem gadījumiem. 

Kā norāda Jelgavas novada pašvaldības Izpilddirektora vietnieks Valdis Buividaitis “ar šī stratēģiskā dokumenta izstrādi uzsākts darbs pie pašvaldības dzīvojamā fonda apsaimniekošanas un pārvaldīšanas sistēmas uzlabošanas. Komentējot lēmumprojektu, viņš norāda, ka izstrādātās vadlīnijas paredz novērst vairākas pašreizējās problēmas dzīvokļu saimniecībā, kā arī dot iespēju iedzīvotājiem iegūt dzīvokļus īpašumā. 

„Pagājušajā gadā vien dzīvokļu remontiem, administrēšanas izdevumiem un tiesāšanās izdevumiem izlietoti vairāk kā 119 000 EUR. Patlaban ienākumi no dzīvokļu īres maksas nesedz faktiskās nepieciešamības. Tas būtu tikai loģiski, ka pašvaldība piedāvātu īrniekiem kvalitatīvus dzīvokļus, tomēr no iekasētās īres maksas to izdarīt ir pagrūti. Piemēram, vidēja izmēra dzīvokļa bez ērtībām īres maksa gadā ir 43 EUR. Krāsns pārbūve šādā dzīvoklī vien izmaksā no 850 – 1400 EUR. Turklāt, izīrējot pašvaldības īpašumu par cenu, kas ne tikai ir vairākas reizes zemāka par vidējo tirgus cenu, bet pat nesedz dzīvokļu uzturēšanas izmaksas, pastāv risks pašvaldības finanšu līdzekļu izšķērdēšanai. Tāpat šādā veidā nevienlīdzīgā situācijā tiek nostādīti tie iedzīvotāji, kuriem vai nu pašiem jāuztur savs īpašums, vai jāīrē tas par tirgus cenu,” uzsver V. Buividaitis. 

Viņš turpina: „Faktiski pašvaldības funkciju pildīšanai nepieciešami ne vairāk kā 200 dzīvokļi visā novadā. Šobrīd rindā uz palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā ir 50 personas, bet 72 dzīvokļi jau ir izīrēti, turklāt likumā ir uzskaitīti dažādi palīdzības veidi, no kuriem tikai 3 ir saistīti ar dzīvojamās telpas izīrēšanu. Tādēļ gadījumos, kad pašvaldībai piederošo dzīvokļu skaits būtu nepietiekams vai kaut kādā mērā neatbilstošs, lai nodrošinātu palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, pašvaldībai būtu izdevīgāk kompensēt daļēju īres maksu privātajā īres dzīvoklī, vai piedāvāt palīdzības veidus, kas nav saistīti ar atsevišķu dzīvokļu izīrēšanu. Uzturēt tukšus dzīvokļus ar domu – ja nu noder, nav izdevīgi un lietderīgi.” 

Jāpiezīmē, ka būtisks uzsvars dzīvokļu politikas vadlīnijās likts uz iespēju iedzīvotājiem iegādāties dzīvokļus īpašumā. Pēc V.Buividaiša teiktā pēdējā gada laikā ir pieaugusi interese par pašvaldības dzīvokļu izpirkšanu. Lielākā interese par šādu iespēju ir Elejas un Kalnciema pagastos. Līdz šim pašvaldībā saņemti 55 iesniegumi par dzīvokļu atsavināšanu, turklāt bieži vien tiek izmantota iespēja iegādāties dzīvokli uz nomaksu, kuru pašvaldība pieļauj līdz pat 5 gadu termiņam. 
Savukārt, lai nodrošinātu likumā „Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” noteikto funkciju izpildi, dzīvokļu politikas vadlīnijas ilgtermiņā paredz pašvaldībai piederošos dzīvokļus pakāpeniski koncentrēt sociālajos īres namos, savukārt pašvaldības dzīvokļos, kas nebūs iekļauti šajā subsidētajā dzīvojamā fonda kategorijā, paredzēts piecu gadu periodā pietuvināt īres maksu atbilstoši tirgus faktiskajai situācijai. 

Uz domes sēdi virzītais lēmumprojekts paredz, ka Nekustamā īpašuma pārvaldei uzdots līdz šā gada 1. septembrim gan iesniegt priekšlikumus par sociālo īres namu statusu, gan sagatavot kārtību ”Par renovācijas darbu veikšanu pašvaldības dzīvokļos”, savukārt līdz šā gada beigām izstrādāt lēmumprojektu par īres maksas paaugstināšanu laika posmā no 2015.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 1.janvārim.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

ieinteresētā

Par kādu dzīvokļu uzturēšanu no pašvaldības maciņa te ir runa? 20 gados palūdzu tikai nelielu atbalstu santehnikas palabošanai. Atteica. Īres maksa veikta regulāri. Dzīvoklī paši ierīkojām apkuri. Tagad veicam palielu remontu siltināšanai, labiekārtošanai. Taču viss nu apstājies. Izpirkšanai līdzekļu nav. Īres maksu tirgus vērtībā nasamaksāt! Vai mežā jāceļ zemnīca? Mūsu pagastā māju uzturēšanai pagasts nav devis ne kapeiku, santīmu, centu .Piedodiet, bet tā ir taisnība. man pievienosies visi tie, kuri godīgi maksājuši un paši dzīvokļus uzturējuši. Kur rast atbildi? Mēs esam neaizsargāti.

pirms 7 gadiem, 2014.06.14 11:43

Jelgavas novadā