Jelgavas novads aicina Ekonomikas ministru atbalstīt ģeotermālā siltuma ieguves iespējas 7

Jelgavas novada pašvaldība, vakar uzņemot vizītē Ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski, tikšanās laikā aktualizēja tematu par ģeotermālā siltuma potenciālu gan Elejā, gan visā Latvijas dienvidrietumu daļā, ko valstiskā līmenī būtu nepieciešams iekļaut un apzināt kā alternatīvās enerģijas avotu, ziņo novada Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone. 

Ģeotermālā siltuma izmantošanas iespējas Jelgavas novada pašvaldībai ir kļuvis īpaši aktuāls temats pēc Elejas pagastā veiktajiem pētījumiem 2012. gadā un pašvaldības rosinātā tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes, kas apliecina plašas iespējas izmantot zemē mītošos avotus. 

Diemžēl, ņemot vērā, ka valsts attīstības plānos šāds alternatīvās enerģijas ieguves veids vispār nav iekļauts un apzināts, nav arī iespējas šāda veida investīcijām piesaistīt Eiropas finansējumu, lai gan visā Eiropā tas ir viens no valstu izaugsmes, resursu taupības un teritoriālajiem attīstības instrumentiem.  

Tikšanās laikā, pārstāvot zinātnieku grupu, LU Ekonomikas un vadības fakultātes starptautiskās ekonomikas un biznesa katedras lektors Egils Fortiņš, prezentēja pētījumu, kas apliecina neapstrīdamu faktu – Elejas pagastā ir milzu potenciāls izmantot ģeotermālo siltumu. Turklāt tās nav vien teorētiskas aplēses, bet jau šobrīd Elejā ir eksperimentāls urbums, ko savulaik veica Jūras ģeoloģijas un ģeofizikas institūts. Laikā no 1970. līdz 1990. gadam kopumā Latvijā izdarīti 23 šādi urbumi. Ģeotermālais siltums var tikt pielietots gan koģenerācijas staciju būvniecībai elektrības, siltuma ražošanai, gan zivju dīķu būvēšanai, silto baseinu kā kūrortzonas izveidei vai cita veida investīciju projektiem Jelgavas novada un visa reģiona attīstībai. 

„Jau iepriekš esmu norādījis, ka visā pasaulē – Vācijā, Islandē, pat Baltkrievijā – ar milzu aizrautību un potenciālu tiek meklētas iespējas un izmantota katra mazākā iespēja izmantot ģeotermālo siltumu gan reģiona ekonomiskajai attīstībai, gan uzņēmējdarbības attīstīšanai. Diemžēl joprojām Latvijā valdības līmenī to uzskata par sapņošanu, kaut arī citviet jau sen tā ir realitāte ar valsts atbalstu. Šobrīd it īpaši, kad aktualizējies jautājums par Latvijas enerģētisko atkarību no Krievijas ir īstais laiks atgriezties pie šī jautājuma. Turklāt nevis izbrīna līmenī par šādu enerģijas avotu esamību, bet gan pavisam konkrētā darbu līmenī,” apgalvo priekšsēdētājs Ziedonis Caune, piebilstot, ka no valdības puses vēlētos redzēt divus rīcības soļus.

„Ir divi veidi, kā mēs varam attīstīt ģeotermālā siltuma ieguvi. Pirmais – valsts līmenī rast finansējumu, otrais – vismaz iekļaut ģeotermālā siltuma ieguvi valsts attīstības plānos, kas pavērtu ceļu Eiropas līdzekļu piesaistei, tām pašvaldībām kuru teritorijās ir šāds dabas resursu potenciāls,” norāda Z.Caune.  

Vēl pērn aprīlī Jelgavas novada pašvaldība izstrādāja arī projektu dalībai Eiropas Komisijas programmas „Inteliģentā Enerģija Eiropai” atklātajā projektu konkursā. Projekta „Atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana apkurei un dzesēšanai, sadarbojoties pilsētu un lauku teritorijām” apstiprinājuma gadījumā Jelgavas novadam, sadarbojoties ar astoņiem starptautiskiem partneriem, būtu iespēja piesaistīt atbalstu ģeotermālā siltuma ieguvei Elejas pagastā. Diemžēl projekts netika atbalstīts. 

„Mēs cenšamies raudzīties reāli un inovatīvi uz savas administratīvās teritorijas ģeogrāfiskā potenciāla izmantošanu. Tieši sadarbībā ar starptautiskiem partneriem, kam ir reāla pieredze un zināšanas, vēlamies spert reālu soļus tam, kas visu laiku bijuši tikai zinātnieku izpētes dati un pētījumi,” skaidro Attīstības nodaļas vadītāja Līga Lonerte. Vēl 2012. gadā Jelgavas novada pašvaldība sadarbībā ar SIA „Naftas & Gāzes konsultanti” veica tehnisko analīzi, ģeoloģisko analīzi un ekonomiskās vides analīzi Elejas pagastā, analizējot arī nepieciešamās investīcijas atjaunojamo energoresursu ieguvei.

Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedra ģeologa Astrīda Freimaņa teiktā, kā arī saskaņā ar viņa aprēķiniem, izmantojot vairākas metodes, Elejas pagastā sešu kilometru dziļumā temperatūra var sasniegt 160–180 Cº, – tātad konceptuāli piemērots resurss elektroenerģijas ražošanai.  Atsaucoties uz jau iepriekš publiskoto informāciju, ģeotermālā enerģija ir dabīgais Zemes siltums, kas veidojas Zemes kodolā notiekošo procesu rezultātā. Latvijā nav ģeotermālās virszemes avotu, bet jau 1970. gados ģeoloģisko izmeklējumu rezultātā Latvijas Rietumu daļā 1 km dziļumā atklāti ģeotermālo ūdeņu slāņi, kuru temperatūra sasniedz 60 Cº. Enerģijas izmantošana atkarīga no tās dziļuma un temperatūras.  

2011. gada 27.aprīlī Rīgas pašvaldības „Rīgas enerģētikas aģentūra" kopā ar 2010. gadā izveidoto Latvijas Nacionālo ģeotermālo asociāciju un A/S „Rīgas siltums" organizēja starptautisku konferenci par ģeotermālās enerģijas izmantošanas iespējām Latvijā. Atsaucoties uz publiski pieejamo informāciju, konferences organizatori norādījuši, ka Rīga, Jūrmala, Jelgava, Bauska, Eleja un Liepāja atrodas Latvijas ģeoloģisko anomāliju karstākajā zonā, kurā ieslēgta ievērojama daļa energopotenciāla.

Savukārt, lai konsultētos un smeltos pieredzi ģeotermālā siltuma izmantošanā praksē, 2012. gada septembrī Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune viesojās arī Islandē, tiekoties ar Reikjavikas ģeologiem, Nacionālās enerģijas aģentūras un kompānijas „Reikjavikas enerģija” pārstāvjiem.  

„Ģeotermālā siltuma ieguvei Eiropā izmanto vairākas inovatīvas metodes, kas varbūt ir lētāk, nekā tiek lēsts Latvijā, – tas ļauj arī finansiālā izteiksmē uz ģeotermālā siltuma ieguvi un izmantošanu raudzīties pavisam praktiski un reāli. Jā, urbumu veikšana aprēķināma uz summu līdz desmit miljoniem eiro, taču tā ir investīcija savas valsts teritorijas attīstībā, kuru pagaidām valsts novērtē kā neapstiprinātas iedomas. Kopš 2012. gada, kad ministrijās esam iesnieguši pētījumu un visus pamatojumus, nekas uz priekšu nav pavirzījies,” secina Ziedonis Caune, piebilstot, ka „pašvaldība tik un tā būs iniciatore tēmas aktualizēšanai valsts finansējuma piesaistē arī turpmāk”.

Pievieno komentāru

Komentāri 7

ervins

ta ir utopija!kas ir Eleja?mazs miestins un vairak nekas!atradusi kurotam vietu!kas to zemes siltumu izmantos,vietejie iedzivotaji?viniem nav darba,tatad nebus naudas ar ko samaksat par to!

pirms 7 gadiem, 2014.09.13 06:43

a

Valstij rast finansējumu? Tam ir jādarbojas tirgus apstākļos. Ja būs izdevīgi, investors pats atradīsies. Ja bez valsts piešprices ja nevar, tad nav ko kustināt šo jautājumu. Caune atkal grib uzssēsties uz mūsu kakla...

pirms 7 gadiem, 2014.09.13 15:42

Zmuris

Rakstā rakstīts, ka līdz 10miljoniem euro maksā tāda urbuma izveide

pirms 7 gadiem, 2014.09.13 17:58

duraks

TAS RESNAIS VEPRIS IR NODZĒRIS PRĀTU. DRĪZ PIEDĀVĀS BALTĀS PELĪTES ( VEPRIS TĀDAS REDZOT DAUDZ ) IZMANTOT KAŽOKĀDĀM

pirms 7 gadiem, 2014.09.13 21:14

a durak

nēē...nu kādam jābūt muļķim lai kaut ko tādu uzrakstītu.Pats nodzēries līdz melnajām pelītēm.

pirms 7 gadiem, 2014.09.13 21:20

Jelgavas novadā