Kad sabrūk vēders

«Nepārstiepies, dabūsi bruku!» mēdzam sacīt, redzot kādu, kas cilā lielus smagumus. Sava taisnība tajā ir, saka Zemgales Veselības centra sertificēts ķirurgs Sergejs Tomaševics. Viņš skaidro, ka pārpūle var veicināt vēdera sienas plīšanu, uz ko norāda ar aci pamanāms bumbulis. Tautas valodā to dēvē par bruku, bet mediķi biežāk lieto terminu «trūce».

Kur un kā tā rodas Bruka var veidoties gan bērniem, gan pieaugušajiem. Parasti tā rodas vēdera sienas vājākajā vietā. Vīriešiem visbiežāk tie ir cirkšņi, sievietēm – ap nabu. Lielāks risks iedzīvoties brukā ir gados vecākiem cilvēkiem un tad, ja ir liekais svars, jo vēdera siena ar laiku kļūst ļenganāka, skaidro Sergejs Tomaševics. Ar nabas trūci cilvēks var arī piedzimt. Parasti tas ir tajos gadījumos, kad mazulim pēc dzemdībām nabiņa saaug tikai no ārpuses, bet vēdera iekšpusē paliek neliela sprauga. Statis­tika rāda, ka vidēji 15 procentiem zīdaiņu ir trūce. Taču no paaudzes paaudzē tā netiek pārmantota. Nereti vecāki pārmet sev un arī mazajam, ka bērns cirkšņa trūci ieguvis, staipot lielus smagumus, skaļi kliedzot vai ilgstoši raudot, taču bērnu ķirurgi norāda, ka šie apstākļi trūces rašanos var provocēt, taču ne izraisīt.Bruka bieži mēdz veidoties grūtniecības laikā, kad sievietei ir lielāks vēdera iekšējais spiediens, tāpēc ieteicams nēsāt speciālās grūtniecības jostas, kas satur vēderu stingru. Trūce var rasties arī pēc operācijām, īpaši, ja rēta nav labi dzijusi, izveidojušies vairāk saist­audu.Kā atpazīt?Bruka parasti ir pamanāma – uz vēdera vai cirksnī izspiedusies zarna līdzinās nelielam bumbulim. Ne vienmēr tā cilvēkam traucē, tikai skats nav estētisks. Ja zemādas tauku kārta ir ļoti bieza, izspīlējumu var arī nepamanīt. Tad diagnozes precizēšanai izmanto ultrasonoskopiju un dažkārt datortomogrāfiju.Tomēr ķirurgs iesaka jebkurā gadījumā «bumbuli» parādīt ārstam. Iespējams, ka pie vainas nemaz nav pati bruka, bet gan zarnu mezgla iekaisums. Tādējādi pacienta orgāniem var tikt traucēta asinsrite, bet tas savukārt izraisīt pat zarnu gangrēnu. Tāds «bumbulis» var būt arī labdabīgs taukaudu audzējs vai kas sliktāks. Vai var izsargāties? Vāji vēdera audi mēdz iedzimt, tādēļ nekāda profilaktiska rīcība, lai nerastos trūce, īpaši nelīdzēs. Noteikti noderēs vēdera preses trenēšana jau no mazotnes, tomēr tā negarantēs drošu izvairīšanos no trūces. Taču svarīgi nepārspīlēt ar fizisko slodzi vēderam, piebilst Sergejs Tomaševics.Ko darīt?Bruka var nesāpēt nemaz vai otrādi – sāpēt stipri un izteikti, ar lēkmei līdzīgām sāpem, ko dažkārt papildina nelabums, vēdera uzpūšanās. Speciālists piebilst, ka trūce pati no sevis nemazināsies, zīdaiņiem gan labu rezultātu var panākt ar masāžu un aktīvu kustību palīdzību. Pieaugušajiem trūce ar laiku tikai palielinās, tāpēc to vajag operēt. Vēdera atbalstam var lietot bandāžu vai korseti, taču tā uzlabos pašsajūtu, nevis atrisinās problēmu.Vēlams operētOperācija nav sarežģīta, tiek izmantota spinālā anestēzija. Jau tajā pašā dienā vai nākamajā rītā pacients var doties mājās. Arī samaksa par operāciju ir salīdzinoši neliela – 15 – 20 latu. Ja bruka ir prāvāka, operācijas laikā vēdera sienā iešuj speciālu tīkliņu, kas nodrošina, lai vēlāk trūce nerastos no jauna.Pēc vēdera dobuma operācijas bruku vai lielu nabas trūci parasti likvidē vispārējā narkozē. Saudzīgāka ir laparoskopiska operācija, kuras laikā vēdera dobums netiek atvērts.Kamēr brūce sadzīst, pēc vaļējas ķirurģiskas iejaukšanās pacientam apmēram divus mēnešus jāievēro saudzējošs režīms.Ja neārstēJa pacients vilcinās un bruku nesteidz ārstēt, jārēķinās, ka var piedzīvot daudz lielākas problēmas. Iespīlētā zarna netiek apasiņota, atmirst un var pat plīst. Tad zarnas saturs vispirms izplūst trūces maisā, bet pēc tam nonāk vēdera dobumā, izraisot vēderplēves iekaisumu – pacientam rodas slikta dūša, vemšana, vēdera izejas traucējumi un stipras vēdersāpes. Tāpēc trūce ir pietiekami nopietna lieta un to likvidēt noteikti nevajadzētu kavēties, mudina Sergejs Tomaševics.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas