Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Labklājības ministre joprojām iebilst pret Stambulas konvencijas ratificēšanu 1

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) joprojām nav gatava atbalstīt to, ka Latvija ratificē Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju.

Šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" Petraviča sacīja, ka viņa kā Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Latvijas pievienošanos šai konvencijai tālāk nevirzīs.

Jautāta, vai minētajā starptautiskajā dokumentā ir apslēpts kaut kas nevēlams, ministre atbildēja, ka "konvencija tiek pasniegta kā dokuments, kas aizsargā sievietes no vardarbības, [bet] mūsu valstī vardarbība nekad nav atļauta, mums attiecīgi likumos ir noteikta atbildība par vardarbības veikšanu".

Petraviča arī piebilda, ka Latvija un tieši LM ir ļoti daudz izdarījusi, lai vardarbība tiktu izskausta, un šajā jomā arī ir vērojami uzlabojumi, proti, sabiedrībā vairs nepastāv uzskats, ka par vardarbību būtu jāklusē.

Kā ziņots, Stambulas konvencija jau pirms laba laika ir sagatavota ratificēšanai Saeimā, taču premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir atzinis, ka procesa pabeigšanai parlamentā trūkst balsu vairākuma. Premjers uzskata, ka daļa Latvijas sabiedrības nav pilnībā izpratusi vai pat pārpratusi konvencijas mērķi, proti, izskaust vardarbību pret sievietēm.

Ņemot vērā minēto, partiju apvienības "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par" nolēma vērsties Satversmes tiesā (ST), lūdzot izvērtēt, vai Stambulas konvencija atbilst Latvijas pamatlikumam. ST pirmdien pēc šī pieteikuma ierosināja lietu. Ministru kabinets tagad ir uzaicināts līdz 5.oktobrim iesniegt ST savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Stambulas konvencijas ratificēšana radījusi publisku viedokļu apmaiņu, kurā no politisko spēku un baznīcu pārstāvjiem, kā arī ekspertiem izskan pretēji viedokļi par šīs konvencijas mērķiem, saturu un nepieciešamību.

Iepriekšējais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV), kurš tagad ir finanšu ministrs, publiski iestājies par Stambulas konvencijas ratificēšanu. Reirs paudis, ka, neratificējot konvenciju, Latvija aizvaino katru ģimenes locekli, kurš cietis no vardarbības.

Stambulas konvenciju Eiropas Padome pieņēma 2011.gadā, tā stājās spēkā 2014.gadā, un Eiropas Savienība (ES) to parakstīja 2017.gada jūnijā. Tas ir pirmais šāda veida starptautisks dokuments - valstīm, kas to ratificē, jāievēro visaptveroši juridiski saistoši standarti, lai novērstu vardarbību dzimuma dēļ, aizsargātu upurus un sodītu vainīgos.

Stambulas konvenciju patlaban nav ratificējušas septiņas dalībvalstis: Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva, Latvija, Slovākija un Lielbritānija.

Foto: pixabay.com

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Juris

Patīkami, ka mūsu ministre ir tik normāla, ar tik veselu saprātu. Kaut kādas stulbības ar šādu absolūti nekam nevajadzīgu un pavisam nekam nederīgu konvenciju ! Varētu padomāt, ka visās valstīs vairs nav krimināllikumu vai kriminālkodeksu, kuru panti paredz sodus par vardarbību , gan pret sievieti, gan pret vīrieti. Vai šī konvencija nav radīta priekš tam, lai tās priekšgalā būtu kaut kāda padome, valde ar neskaitāmiem locekļiem, kuru alga ir skaitāma tūkstošu tūkstošos, ko izmaksā no to valstu naudas, kas laikam ir jāieskaita kaut kādā konvencijas fondā vai tieši kontā.
Latvijā jau uz katra stūra ir padomju un valžu ar locekļu locekļiem. Tīri brīnums, ka vēl nav Rīgas centrālās tualetes padomes un , protams, tai sekojošās valdes ar locekļiem, padomniekiem, konsultantiem un ekspertiem. Jā, arī ar preses sekretariātu.

pirms mēneša, 2020.08.05 15:05

Vietējās ziņas