Uzsākta kampaņa iedzīvotāju medijpratības veicināšanai (FOTO, VIDEO)

83 procenti sabiedrības ir pārliecināti, ka mediji un to saturs ievērojami ietekmē sabiedrības uzskatus. Puse Latvijas iedzīvotāju uzticas informācijai, ja tā izskanējusi kādā no medijiem, taču tikai 40 procenti aptaujāto apgalvo, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas. Lai rosinātu Latvijas sabiedrību, īpaši jauniešus un gados vecākus cilvēkus, kritiski izvērtēt saturu internetā, uzsākta medijpratībai veltīta kampaņa “Medijs ≠ Komēdijs”, informē Valsts kancelejas pārstāvis Eduards Ozoliņš.

Kampaņas mērķis ir asprātīgā veidā uzsvērt atšķirību starp medijiem un komēdiju jeb viltus medijiem, kas piesaista uzmanību ar skandalozām un šokējošām, taču nepatiesām ziņām. Lai nepiedalītos komēdijā un nevairotu viltus ziņu izplatību, jāievēro piecas pamatlietas.

1. Jāpārbauda ziņas virsraksts. Emocionāli, skaļi un pārspīlēti virsraksti parasti ir melīgi.

2. Jāpārliecinās par ziņas avotu. Viltus ziņu portāli bieži lieto vadošajiem medijiem līdzīgus nosaukumus. Jāpārbauda, vai ziņā ir atsauce uz pirmavotu.

3. Rūpīgi jāizanalizē ziņas saturs. Vai tas sakrīt ar citos medijos publicēto? Vai ziņā izmantotas atsauces uz fotogrāfijām un citiem materiāliem? Vai ar gramatiku viss kārtībā?

4. Jāizveido uzticamo avotu saraksts, kurā ik reizi būs iespēja pārliecināties par aizdomīgo ziņu patiesumu.

5. Jāziņo par dezinformāciju platformās, kur tā pamanīta. Ja ievēro, ka citi dalās ar nepatiesu informāciju, nevajadzētu kautrēties aizrādīt.

Kultūras ministrijas veiktā aptauja liecina, ka piektā daļa Latvijas iedzīvotāju mēdz dalīties ar informāciju internetā, to nepārbaudot. Sevišķi augsts šī paraduma īpatsvars ir jauniešu vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem: tā mēdz rīkoties gandrīz 40 procentu. Attiecībā uz mediju satura izvērtēšanu kritiskā domāšana ir jāstiprina arī senioru vidū. Iedzīvotāji, kuri sasnieguši 65 un vairāk gadu vecumu, vismazāk apzinās, ka informācija atšķirīgos medijos, piemēram, TV programmās, var tikt atspoguļota dažādi. Senioru, kuri sasnieguši 55 vai vairāk gadu vecumu, vidū ir arī visaugstākais īpatsvars (vidēji 55 procenti) respondentu, kuri uzskata – ja kāda informācija ir rakstīta avīzē vai izskanējusi radio vai televīzijā, tai var uzticēties.

“Ikvienā portālā ir iespēja nospiest pogu “Dalīties” jeb “Share” (angliski), un, protams, ka dalīties ar skandalozu informāciju ir aizraujoši – būt pirmajam, kas atklājis kaut ko šokējošu, būt pirmajam, kas tiek pamanīts, iegūt vairāk skatījumu. Bet vai par jebkuru cenu? Tieši to mēs vēlamies uzsvērt savā kampaņā “Medijs ≠ Komēdijs”, kur aicinām ikvienu apdomāt, kritiski izvērtēt visas skandalozās un šokējošās ziņas, ko redzam lielākoties sociālajos tīklos. Aicināsim ikvienu nepiedalīties komēdijā, nekļūt pašam par apsmieklu, daloties ar viltus ziņām. Kā arī taurēt, redzot kaut ko nepatiesu savā sociālo tīklu lentē, atturēt no dalīšanās arī draugus un paziņas un pārcirst nepatiesību ķēdi,” uzsver Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.




Foto: Valsts kanceleja


Pievieno komentāru

Latvijas ziņas