Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lielaucē notiks pulkveža Oskara Kalpaka bataljona pirmās nozīmīgās kaujas atceres pasākums

12. janvārī pulksten 13 Lielaucē notiks Oskara Kalpaka bataljona pirmās nozīmīgās kaujas atceres pasākums, informē Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes štāba Informācijas daļas galvenā speciāliste Guna Pričina. 

Pasākums sāksies pie pieminekļa Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas piemiņai Lielaucē, kur Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 51. kājnieku bataljona zemessargu kandidāti dos zemessarga zvērestu, ko pieņems bataljona komandieris majors Aivis Vācers.

Piemiņas pasākuma turpinājumā Lielauces Tautas namā izskanēs Oskara Kalpaka pirmās kaujas atcerei veltīts koncerts.

Latviešu atsevišķais bataljons, kas pazīstams arī kā Kalpaka bataljons (1919. gada 5. janvāris – 1919. gada 20. marts), bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Neatkarības kara laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā. 1919. gada 21. martā Latvijas Pagaidu valdība izdeva pavēli par Latviešu atsevišķā bataljona pārformēšanu par “Latvijas armijas dienvidu grupu” jeb Dienvidlatvijas brigādi.

1919. gada 15. janvāra naktī pulkveža Oskara Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atsitot lielinieku uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. Tā kā Landesvērs zaudēja kaujā Aucē, tika nolemts atkāpties un fronti noturēt pie Ventas.

Pelēkā granītā veidotais piemineklis Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas piemiņai Lielaucē tika atklāts 1934. gadā, piemiņas zīme veidota pēc arhitekta P. Dreimaņa zīmētā meta. Pagājušā gadsimta 50. gados piemineklis tika iznīcināts, taču to atjaunoja 1991. gadā.

1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11. novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.

Foto: auce.lv

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas