Lietuvas valsti atjaunoja Jelgavā skoloti tautas priekšstāvji

Sestdien, 24. februārī, valstiskās neatkarības simtgadi atzīmēs Igaunija, savukārt 16. februārī valsts neatkarības atjaunošanas simtgadi svinēja Lietuva. Gan Lietuvai, gan Igaunijai un arī Latvijai neatkarības simtgade nav pilna. Apmēram pusi no šī laika visas trīs Baltijas valstis ir piedzīvojušas okupāciju un kara posta dienas. Tomēr pagājušo piektdien Lietuvā varēja sajust, ka tauta svin.   

Lietuviešiem atšķirībā no mums un igauņiem savu valsti izdevās izveidot jau 13. gadsimtā. Kaut arī vairāk nekā divsimt gadu lietuvieši atradās ievērojamā Polijas ietekmē, kaimiņu tautas valstiskā neatkarība pilnībā tika zaudēta tikai 1795. gadā, kad Baltijas valstu teritorija iekļauta Krievijas impērijā.

19. gadsimta lietuviešu nacionālās atmodas centieni ir ievērojami saistīti ar Jelgavu. Proti, Kurzemes guberņā lietuvieši varēja justies un biedroties brīvāk. Te nebija latīņu drukas aizlieguma, kāds pastāvēja Lietuvas teritorijā. Jelgavā mācījies ir vēlākais Lietuvas valsts prezidents Antans Smetona un daudzi citi viņa līdzgaitnieki.      

Tolaik lietuvieši bija ievērojama daļa no jelgavniekiem. Vēsturnieks Andris Tomašūns spriež, ka 19. gadsimta sākumā apmēram piektdaļa Jelgavas iedzīvotāju bija katoļticīgie. “Tautības tolaik neuzskaitīja, bet domāju, ka ievērojams skaits katoļu bija lietuvieši,” piebilst A.Tomašūns.  


Visu rakstu lasiet 22. februāra “Zemgales Ziņās”



Pievieno komentāru

Vietējās ziņas