Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

LLU uzņemti 50 doktoranti 4

Zinātnes padomes sēdē šodien LLU doktorantu pulkā tika uzņemti 50 jaunie zinātnieki. Līdz 15.oktobrim var pieteikties uz piecām brīvajām valsts finansētajām doktora studiju vietām.

Kopā tika saņemti 52 pieteikumi uz 50 valsts finansētajām doktora studiju vietām. Lielākais konkurss izveidojās studiju programmā «Agrārā un reģionālā ekonomika» – 11 pretendenti uz piecām vietām un studiju programmā «Pedagoģija» – divi pretendenti uz vienu vietu. Augstskola savā mājas lapā informē, ka zinātnes padomes locekļi sēdē iepazinās ar visiem pretendentiem un viņu potenciālajiem promocijas darba vadītājiem. Tika apskatītas pretendentu izvēlētās promocijas darbu tēmas, un, ja bija nepieciešams, tika sniegti ieteikumi promocijas darbu nosaukumu precizēšanai.Jaunie doktoranti izvēlējušies pētīt daudzas Latvijā maz apskatītas un jaunas tēmas. Piemēram, Lauku inženieru fakultātes doktorante Linda Balode pētīs Zviedrijas pieredzi rehabilitācijas dārzu veidošanā un meklēs šādu dārzu izveides un attīstības iespējas Latvijā.Savukārt Veterinārmedicīnas fakultātes doktorante Ilze Rutkovska pievērsīsies Latvijas zinātnē ļoti nepieciešamās tēmas par zivīm pētīšanai. Viņa savu darbu rakstīs par lašu dzimtas zivīm – taimiņiem. I.Rutkovskas promocijas darbu vadīs veterinārmedicīnas doktore Ruta Medne, kura doktora grādu ieguva 2011.gadā, aizstāvot promocijas darbu, kas veltīts lašu spuru nekrozes izpētei. Pēc uzņemšanas doktorantūrā LLU zinātņu prorektors Pēteris Rivža apsveica visus jaunos doktorantus, viņu promocijas darbu vadītājus un vēlēja gūt ļoti labas sekmes pētnieciskajā darbā.LLU Doktorantūras daļa informē, ka līdz 15.oktobrim ir iespējams pieteikties uz brīvajām valsts finansētajām doktora studiju vietām studiju programmā «Lauksaimniecība» (divas studiju vietas) «Pārtikas zinātne» (viena studiju vieta), «Būvzinātne» (viena studiju vieta) un «Vides inženierzinātne» (divas studiju vietas).

Pievieno komentāru

Komentāri 4

stipendijas apjoms doktorantūras studentiem ir no

Līdz 1.novembrim Latvijas doktoranti un jaunie zinātnieki var pieteikties finansējumam no Šveices
Stipendiju fonda, lai sava doktorantūras vai pēcdoktorantūras darba ietvaros izstrādātu augstas
kvalitātes pētījumus Šveicē, portāls „ Delfi” uzzināja Valsts Izglītības attīstības aģentūrā.
Doktorantūras studenti konkursā var piedalīties ne ātrāk kā vienu gadu pēc maģistra grāda, bet jaunie
zinātnieki - ne vēlāk kā piecus gadus pēc doktora grāda iegūšanas. Latvijas dalībtiesīgo institūciju
sarakstā ir iekļautas 18 Latvijas augstskolas un 125 zinātniskie institūti.
Stipendiju apjomu nosaka tās veids un Šveicē pavadītais laiks. Doktorantiem stipendiju var piešķirt
no 6 līdz 24 mēnešiem, jaunajiem zinātniekiem - no 6 līdz 18 mēnešiem, savukārt pētījuma
vadītājiem - pieredzes apmaiņas vizītei līdz piecām dienām.
Aptuvenais stipendijas apjoms doktorantūras studentiem ir no 2400 līdz 2600 latiem mēnesī,
jaunajiem zinātniekiem - ap 3900 latiem mēnesī, vienai apmaiņas vizītei - ap 1462 latiem par vizīti.
Šveices stipendiju fonds sedz doktoranta, jaunā zinātnieka izdevumus, kas ir saistīta ar stipendiāta
uzturēšanos Šveicē. Savukārt pētījuma vadītājiem tiek segtas īstermiņa vizīšu izmaksas, kuru laikā
būs iespēja tikties visai pētījuma komandai.

pirms 8 gadiem, 2012.08.31 17:49

micro

Iepriekš man ar bija līdzīgs priekštats par akadēmiskām zināšanām, kā iepriekšējiem komentētājiem, bet, ar laiku (zināšanas + prakse = pieredze), es sapratu, ka teorētiskām zināšanām arī ir vieta mūsu sabiedrībā, turklāt, ļoti būtiska.
Es piekrītu, ka ne viss, doktoru darbos izstrādātais, ir reāli pielietojams dzīvē, bet gadās, ka arī tiek attīstītas noderīgas lietas. LLU protams ar to neizceļas, bet visam ir savs laiks un vieta. Ja neko nedarīs, tad nekas arī neradīsies.
Jebkurā gadījumā, zinātnes attīstība ir jāatbalsta, jo tas ir vienīgais ekonomiski ilgspējīgais pasākums.
Tagad man ikdienas darbā, darot tikai praktiskas lietas, neatliek laika pētīt, kurš algoritms būtu labāk piemērots konkrētu problēmu risināšanai - ņemu pirmo, ko iedod Gūgle, bet tām tam nevajadzētu būt - tāpēc man daļēji pietrūkst universitāte, kur es varētu pētīt šos teorētiskos algoritmus, lai praksē man vairs par to nevajadzētu domāt.

pirms 8 gadiem, 2012.08.31 09:31

:(((

Tādi bēdīgi gan tie Doktoranti. Laikam jau saprot, ka sausi teorētiķi vien tik būs, kas knapi varēs savu ģimeni uzturēt, un nabadzībā nomirt! TIK UN TĀ, LAI IZDODAS!

pirms 8 gadiem, 2012.08.30 21:29

duraks

Nu i kam tie doktori ir vajadzīgi ?? Kāds labums no viņiem reņģēdājiem . NEKĀDS !!
Tikai lielāka alga no nodokļu maksātāju kabatas. Akadēmijā vieni dzērāji iedod amatus citiem dzērājiem. Nožēlojami !!

pirms 8 gadiem, 2012.08.30 16:15

Vietējās ziņas