Māj ardievas ziemai

Ziemas dienām stiepjoties garākām un laikam griežoties uz pavasara pusi, paaudžu paaudzēs tiek svinēti svētki, ko latvieši dēvē par Meteņiem, bet krievi - par Masļeņicu. Lai iepazīstinātu ar tās tradīcijām, pilsētā tiek rīkoti dažādi pasākumi.

Vērienīgas Masļeņicas svinības ar Sabiedrības integrācijas biroja atbalstu piektdien risināsies Jelgavas 2.pamatskolā, kur piedalīsies izglītības iestādes koris «Zvoņņica», kā arī kolektīvi no Jelgavas 3.pamatskolas, 5.vidusskolas un krievu biedrības «Istok». Klātesošie ne tikai cienāsies ar pankūkām, kas ir tradicionāls svētku ēdiens, jo simbolizē siltāku un spožāku sauli, bet arī ies jautrās rotaļās, dziedās, jokos un dedzinās salmu lelli, tā atbrīvojoties no visām aizvadītā gada likstām un nelaimēm.Agrāk Masļeņicu svinēja veselu nedēļu. Pirmajā dienā cepa pankūkas, otrajā - dejoja un gāja rotaļās, trešajā - saimniece cēla galdā labāko, nākamajā - cēla sniega cietokšņus un centās tos iekarot, piektajā dienā sievasmātes gaidīja ciemos znotus ar pīrāgiem, sestajā - jaunas meitas aicināja ciemos puišus un rādīja, cik viņas labas saimnieces, bet noslēgumā cits citam lūdza piedošanu par aizvadītā gada pārestībām.Savukārt latviešu folklorā Meteņus svinēja septiņas nedēļas pirms Lieldienām, laikā, kad sākās katoļu gavēnis. Svētkus pavadīja maģiski, auglību veicinoši rituāli. Tika klāts bagātīgs galds, kurā netrūka pīrāgu, gaļas un alus. Ļaudis ticēja, ka Meteņdienā jālaižas ar ragaviņām no kalna, jo tas veicina linu augšanu. Šajā laikā noslēdzās arī Mārtiņos sāktie masku gājieni.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas