Māju siltināšanas seminārs Jelgavā maz apmeklēts 4

Pieaugušo izglītības centrā otrdien pirmspusdienā organizētais seminārs par iespējām renovēt daudzdzīvokļu namus guvis niecīgu jelgavnieku interesi - to apmeklēja 12 pilsētnieku. Rīkotāji gan noliedz, ka pasākums bijis formāls, turklāt lielākajai interesentu daļai - nepiemērotā laikā.

Seminārs organizēts ar mērķi stāstīt par iespēju saņemt 50 procentus no ēku siltināšanas izmaksām. Līdz gada beigām visās republikas nozīmes pilsētās no apņēmusies rīkot Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (BEMA) sadarbībā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Ekonomikas ministriju.Kā iepriekš informēja BEMA pārstāve Inese Bērziņa, semināra mērķauditorija ir apsaimniekošanas uzņēmumi, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vecākie, dzīvokļu īpašnieku korporatīvās biedrības, dzīvokļu īpašnieki un būvniecības uzņēmumi. Uz otrdien pulksten 11 Jelgavā notikušo semināru bija ieradušies 12 iedzīvotāji, kā arī SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» tehniskais direktors Uldis Lazdiņš. No vairāk nekā 30 pasākuma dalībniekiem lielākā daļa bija ministrijas un aģentūru pārstāvji. Lai arī iepriekš tika ziņots, ka pasākumu atklās Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, viņa vietā par siltināšanas jautājumiem uzrunu teica pilsētas vicemēra vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos Aigars Rublis. Viņš uzsvēra, ka energoresursu izmaksas tikai augs, tādēļ aicināja jelgavniekus siltināt savus mājokļus.«Nevajag paļauties uz situāciju, ka pašlaik gāzes cena ir pieņemama. Nākotnē tā kāps,» sacīja mēra vietnieks, rosinot pilsētniekus domāt, kā «izbēgt no situācijas, kad jātērē aizvien vairāk līdzekļu par siltumenerģiju». A.Rublis vēlreiz atgādināja, ka māju renovācijai iespējams saņemt 50 procentu līdzfinansējumu, turklāt galvenais ieguvums no energoefektivitātes pasākumiem ir līdz 50 procentu siltuma ietaupījums. Mazliet konkrētāks uzrunā bija ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins, kurš neslēpa, ka iedzīvotājus visvairāk baida kredītu ņemšana, lai siltinātu mājas.«Lielākā problēma ir kredīti. Izdzirdot šo vārdu, daudziem mati ceļas stāvus. Taču jāuzsver, ka renovācijai ņemto kredītu var atdot piecu gadu laikā,» teica K.Olšteins. Viņš informēja, ka drīzumā stāsies spēkā izmaiņas normatīvos, kas ļaus no visām renovācijas izmaksām saņemt pat 60 procentu atbalstu tad, ja vismaz 10 procenti no mājas dzīvokļu īpašniekiem atzīti par maznodrošinātām personām.Runājot par iespējām iedzīvotājus iedrošināt siltināt mājas, ministra padomnieks teica, ka būtiskākais jautājums ir - cik par siltumu būs jāmaksā pēc siltināšanas. «Ietaupījums būs manāms, jo par apkuri jāmaksā mazāk,» vēlreiz akcentēja K.Olšteins, piebilstot, ka dzirdējis par gadījumiem, kad pēc siltināšanas dažviet ziemā iztikts pat bez apkures ieslēgšanas. Mājas siltināšanas izmaksas uz dzīvokli rēķināmas no 700 latiem par minimāli paveiktiem ieguldījumiem līdz 2000 latiem, ja veikta pilna renovācija. Līdz šim piecās aktivitātes «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» atlases kārtās saņemti 78 projektu pieteikumi daudzdzīvokļu māju siltināšanai, informē Inese Bērziņa no BEMA. Visvairāk projektu pieteikumu saņemts no Vidzemes (29), Rīgas (19) un Kurzemes (17). No Jelgavas siltināšanas atbalstam arvien pieteiktas vien divas mājas, vienā gadījumā projekts apstiprināts. Seminārā ekonomikas ministra padomnieks izteica cerību, ka nākamreiz pasākums tiks organizēts strādājošajiem iedzīvotājiem pieejamākā laikā. Ka pulksten 11 otrdienā daudziem varētu nešķist piemērots brīdis šāda semināra apmeklējumam, nepiekrīt organizatori no BEMA.«Mūsu mērķis ir uzrunāt katru cilvēku,» «Ziņām» sacīja I.Bērziņa, noliedzot, ka seminārs bijis formāls un tā norises laiks izvēlēts, domājot nevis par māju iedzīvotāju, bet gan pasākumā uzaicināto amatpersonu ērtībām. Jāpiebilst, ka, piemēram, Zemgales Reģionālā enerģētikas aģentūra otrdien līdzīgu semināru Jēkabpilī rīko pulksten 18.«Bijām domājuši, ka vairāk cilvēku atnāks pusdienlaikā,» atklāj BEMA pārstāve. Taču līdzšinējā pieredze arī rāda - kaut arī Ventspilī un Valmierā šādi semināri rīkoti līdzīgos laikos, tur tie bijuši apmeklētāki. Par to liecina arī fakts, ka visaktīvāk projektus iesnieguši valmierieši, no kuriem saņemti 23 pieteikumi, savukārt no Ventspils un Rīgas - pa deviņiem pieteikumiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 4

urā

Nū runa ir tikai par to ,mēs esam armieru siltināties ,bet kredītu ņemt mēs nēesam spējīgi un tāpēc NĒ- NĒ -NĒ un VēLREIZ NĒ!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!1111111111

pirms 11 gadiem, 2009.10.07 21:41

micro

Jelgava ir tikai Rīgas guļamrajons. Tāpēc pa dienu te neviena nav!

Turklāt valsts tagad ir zaudējusi jebkādu ticamības/uzticamības momentu. Lai arī kas tiek piedāvāts, iespējams pat noderīgs, viss tiks noraidīts.

Kāds darbs, tāda alga.

pirms 11 gadiem, 2009.09.30 12:05

!!!

a vai tad normāli bija šo semināru ielikt 11. oo ,kad ir darba laiks????
es gribēju atnākt, bet kā krīzes laikā var tikt uz to ,ja darbs līdz 17.00 ???

pirms 11 gadiem, 2009.09.29 18:17

Vietējās ziņas