Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Maksā par polderi vai slīksti (papildināta) 4

Nākamajā gadā polderu zemes īpašniekiem jārēķinās ar papildu četru latu izmaksām par katru hektāru, savukārt no 2011. gada tās var sasniegt 16 latu, bet nemaksāšanas gadījumā milzīgas platības var applūst, 1. decembrī raksta «Zemgales Ziņas».

Abos Lielupes krastos no Jelgavas līdz pat Kalnciemam tūkstošiem hektāru noteiktas kā polderu teritorijas, kur pirms vairākiem gadu desmitiem, lai novērstu upju applūšanas draudus, izbūvēti aizsargdambji un sūkņu stacijas. Uzplūstošais ūdens no šīm platībām regulāri tiek pārpumpēts uz Lielupi vai citām tās baseina upēm, tādējādi plašajā līdzenumā līdz šim bijusi droša dzīvošana un saimniekošana. Kopš Jelgavas novadā esošo polderu izveides tos uzturējusi valsts, ik gadu no Zemkopības ministrijas budžeta tērējot ap 110 tūkstošiem latu, taču no nākamā gada vidus valsts iecerējusi par applūstošo teritoriju kopšanu likt maksāt zemes īpašniekiem.Saeimas iecere nozīmē, ka ar lielākajiem tēriņiem jārēķinās Jelgavas novada iedzīvotājiem, jo visblīvāk polderu sistēmas izvietotas pie mums – Lielupes abos krastos ir septiņi no valsts 34 polderiem. To uzturēšanai 2008. gadā tērēti 110,7 tūkstoši latu, no tiem 77,5 tūkstoši samaksāti «Latvenergo» par sūkņu stacijām piegādāto elektrību. Aptuveni rēķini liecina, ka viena hektāra izmaksas ir ap 16 latu.Novada pašvaldības speciālisti likuma grozījumu izstrādes gaitā arī modelējuši situāciju par to, kas teorētiski varētu notikt, ja zemes īpašnieki nemaksātu par polderu apsaimniekošanu. Ja sūkņu stacijās tiktu atslēgta elektrības piegāde un ūdeni no nosusinātajām teritorijām vairs nepārpumpētu uz upēm, lielākais cietējs būtu Līvbērzes pagasts, kur Vecbērzes, Kalnciema, Ruduļu un citi polderi klāj 75 procentus teritoriju. Zem ūdens īsā laikā nokļūtu gan Līvbērzes ciemats, gan fermas ar 700 liellopiem, gan auglīgas lauksaimniecības zemes, gan tūkstošiem hektāru kūdras purvu, gan maģistrālais gāzes un naftas vads, valsts nozīmes autoceļi un dabas liegumi.Kā ziņo LETA, Saeima otrdien, 1. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Meliorācijas likumā, kas paredz mainīt polderu sūkņu staciju ekspluatācijas un uzturēšanas finansēšanas kārtību.Līdz 2010.gada 1.jūlijam Zemkopības ministrija izvērtēs esošās meliorācijas sistēmas (tostarp polderu staciju un inženierbūvju inventarizāciju) un segs ar to uzturēšanu un ekspluatāciju saistītās izmaksas.Pēc 1.jūlija pusi no izmaksām, kas saistītas ar platību nosusināšanu un ūdens sūknēšanu, segs zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. Savukārt, sākot ar 2011.gadu, zemes īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem būs jāsedz visas sūkņu staciju uzturēšanas izmaksas.Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 1.decembra numurā.

Pievieno komentāru

Komentāri 4

vvv

Tad jau tas nav vairs tikai Jelgavas rajona iedzīvotāju problēma, bet visas Latvijas problēma, jo tādi polderi jau nav tikai Jelgavas rajonā.Tas nu gan ir kārtējais nepārdomātais solis no valdības puses.

pirms 10 gadiem, 2009.12.02 10:39

loxs

A davai neziedosim vairs partijām,bet polderu uzturēšanai! Kas tad mums svarīgāks-dažas partijas,kas tikai velti muti vārsta,jeb applūdināta latvija?!

pirms 10 gadiem, 2009.12.02 10:12

pr

Ja nemaksās,tad appludinās.Tā arī skaidri vajag teikt.

pirms 10 gadiem, 2009.12.02 08:41

Vietējās ziņas